Joki, ir un paliek joki, kamēr visi saprot, ka tie ir joki...un spēlē spēlītes pēc iepriekš norunātiem noteikumiem.
Bet nu šis jau sāk palikt pa nopietno - saprast, ka vīrišķim prātiņš iestādīts neīstajā vietā.
Rūķis pasācis terora akciju pret mani un piedevām vēl uzvedas kā mazs aizvainots bērns. Ar bērnu vēl zin, ko darīt, bet ko iesākt ar tādu?
Jāatdabūn no jamā grāmatas un līdz tam laikam jāiemācās sulīgi, pārliecinoši lamāties - pagaidām man tas šķiet vienīgais variants, kā tikt vaļā, jo saturīga un saudzīga runāšana šeit nav saprotama...

Filma...
To tomēr vajadzētu redzēt katram. Kāds varbūt aizdomātos, kāds sāktu domāt, bet vienaldzīgs iespējams neviens nepaliktu.
It kā par globālo sasilšanu, bet patiesībā par cilvēkiem - kultūru un augstprātību, nezināšanu un atbildību.
Aizdomājos par savu putekļa lomu, bet tomēr nopirkšu auduma iepirkumu maisiņu, tīrot zobus aizgriezīšu ūdenskrānu un iegādāšos velosipēdu.