Dienas prieks - biļetes uz Sigur Ros.
Bet tādas dienas kā šī, tādēļ laikam ir, lai piestātu un apdomātos, kas pie velna notiek?!
Dusmīgi cilvēki ir smieklīgi un smaidot tādam sejā ir divi varianti - vai nu jams norimst, vai var dabūt pa smaidošo seju...
Bet, paradokss, jo vairāk cenšos (nu jau pat cenšos(!!!)) būt iejūtīga, izpalīdzīga un līdzjūtīga, jo vairāk dabūnu pa mizu. Šoreizīt vēl trakonama izlaidumu novelšu uz pilnmēnesi un lūkošu, kas notiks tālāk.
Bet kaimiņiene - mūsu vecā gudrā iguāna, izmetusi visas mēbeles, tagad ļāvusies iebarikādēties dzīvoklī, priecājās par jauno grīdu - korķis un zilas...nē - esot landanblū, bet man izskatās baložpelēkas flīzes. Dīvains salikums - nespēju atrast savu viedoklīti, tāpēc mulsina. Bet viņa ir sajūsmā.