|
|
|
Novembris 21., 2008
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krunka | 15:57 - kods
manā dzīvē sāk risināties kāds algoritms. Ir vairāki sazvērnieciski punkti, kas man liek reaģēt apmēram vienādi un pie katra nākamā es atceros visus iepriekšējos. Tās ir tādas vēsas trīsas, sākot no matiem līdz viduklim, un mirkli vēlāk stindzinošs aukstums no kāju pirkstu galiem līdz ceļgaliem. jā un vēl tie sapņi. šonakt piemēram gāju uz baseinu, pa ceļam iedomājos, ka būtu taču labi nodot asinis, ko arī izdarīju. baseinā es noasiņoju. Pagājušonedēļ sapņoju - aizejam uz baseinu, skatamies, viss baseins vienos matos. trenere pienāk klāt un saka - nu leciet iekšā. mēs saviebjamies. viņa ielec, ar abām rokām pastumj matu mučkuļus uz blakus celiņiem un ienirst. ārpussapņu realitātes kritiskie punkti bija anglikāņu baznīcas instalācija, kas, manuprāt, bija vienīgā, ko tiešām vērts redzēt un vakardienas izrāde 'Ledus', pēc kuras vēl pamatīgi nosalu autobusa pieturā. Nevaru sagaidīt nākamo punktu. Bet varbūt tā vienkārši ir ziema.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |