|
Oktobris 5., 2008
krunka | 22:28 šī bija ļoti dīvaina diena. rīts bija gauss līdz pat pulksten 10.08, kad sapratu, ka es reāli kavēju. traucos uz staciju, un vārdsakot nestāstīšu visu garo stāstu. īsumā man nebija laika nopirkt biļeti kasē, nebija laika ņemt naudu no bankomāta un nebija laika izdomāt, ka ar 40 santīmiem, nepērkot kasē, nekur tālu aizbraukt nevar. uz baložiem es tiku, aizlienējusi naudiņu no blakussēdētājas, bet, atradusi dusmīgo kontrolieri, to nezin kā iežēlināju un viņa teica, lai tikai kāpju laukā - labs veids kā piepelnīties ne? tā kā šis ir īsais variants, tad vienā vārdā - blakussēdētāja dabūja visu manu naudiņu, es izkāpu laukā laimīga un nevarēju vien beigt priecāties par sevi. toties vakarā piņkos pazaudēju telefonu. visas labās domas par sevi pazuda acumirklī. bet tagad, kad zināms, ka telefons ir drošībā, labsajūta atgriežas, lai gan es zinu, ka mani dārgie mani turpinās izsmiet par šo visu manu atlikušo dzīvi.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |