a) Padomju Krievijā tika..
ceturtdien, 9.04.2009 @1:09 pm
a) Padomju Krievijā tika veikti eksperimenti ar kaķiem, žurkām un daudziem citiem sīkiem dzīvniekiem. Kaķene tika nošķirta no saviem bērniem, un bērni tika aizvesti dziļi jūrā, viņa nevarēja zināt, kas ir noticis ar tiem. Kaķene tika pievienota dažādām zinātniskām ierīcēm, lai noteiktu, kas norisinājās viņas prātā un sirdī, un tad viens no kaķēniem dziļi jūrā tika nogalināts. Māte uzreiz kļuvusi tramīga. Viņas asinsspiediens mainījies. Viņa uztraukusies un mulsusi. Tikko bērns tika nogalināts, viņas sirdsdarbība paātrinājās. Zinātniskie instrumenti konstatēja, ka māte izjūt stipras sāpes. Pēc brīža visi rādītāji atkal normalizējās. Tad tika nogalināts vēl viens bērns - un atkal šīs pašas izmaiņas. Tas pats notika arī ar trešo bērnu. Katru reizi, tieši tajā pašā brīdi, bez jebkādas nobīdes laikā. Kas bija noticis? Zinātnieki apgalvo, ka mātei ir iekšējais padomdevējs, iekšējais sajūtu centrs, kas saistīts ar bērniem, neatkarīgi no tā, kur tie atrastos. Un viņa uzreiz sajūt telepātiskas attiecības. Cilvēkbērna mātei šīs izjūtas nav tik izteiktas.. Tas ir mulsinoši - vajadzētu būt otrādi. Cilvēkbērna mātei vajadzētu just vairāk, jo viņa ir vairāk attīstīta. Bet viņa nejūt, jo prāts ir visu pārņēmis savās rokās, un viņas iekšējie centri ir paralizēti.b) Viens no dzen skolotājiem Rinzai atradās uz nāves gultas. Kāds jautāja: “Skolotāj, kad jūs nomirsiet, cilvēki vēlēsies uzzināt, kāda bijusi jūsu galvenā mācība. Jūs esat teicis tik daudz, esat runājis par tik daudzām lietām - mums būs sarežģīti to izklāstīt koncentrētā veidā. Pirms aizejat, lūdzu, pateiciet mums pavisam īsti galveno dzīves gudrību, lai varam to glabāt kā dārgumu. Un ikvienam cilvēkam, kas nav iepazinis jūsu mācību, mēs varēsim paust tās pamatus.”
Mirstošais Rinzai atvēris acis un ļāvies varenam kliedzienam, tas bijis īsts lauvas rēciens! Visi bijuši satriekti. Viņi nespējuši noticēt, ka mirstošam vīram var būt tāda enerģija. Viņi nebija to gaidījuši. Rinzai bija neprognozējams. Viņš vienmēr bijis neprognozējams, bet pat pirmsnāves mirkļos, pēdējās savas dzīves stundās viņš spēja visus pārsteigt, ierēcoties kā auva. UN tad, kad tie bijuši no pārsteiguma satriekti un apmulsuši, un viņu prāti apstājušies, Rinzai teicis: “Tas ir viss!” Aizvēris acis un nomiris.
- Mans dakteris uzstāja,..
ceturtdien, 9.04.2009 @2:57 pm
- Mans dakteris uzstāja, lai es pie jums atnāktu, - teica pacients psihiātram. - Dievs vien zina, kāpēc. Es esmu laimīgs savā laulībā, man ir stabils darbs, daudz draugu, nekādu rūpju.. - Hmm, novilka dakteris. - Un vai sen jums tā ir?Laimei nav iespējams noticēt. Šķiet, ka cilvēks nevar būt laimīgs. Ja runāsi par depresiju, skumjām, nelaimi - noticēs visi. Tas liekas tik dabiski! Bet, ja runāsi par laimi, neviens tev neticēs . Tas šķiet nedabiski.
Zigmunds Freids četrdesmit gadus pētīja cilvēka prātu. Viņš strādāja ar tūkstošiem cilvēku, novēroja prātus ar novirzēm, traucējumiem un nāca pie slēdziena, ka laime ir izdomājums: Cilvēks nevar būt laimīgs. Mēs tikai varam papūlēties, lai nelaimju būtu mazāk. Bet laime? Tās cilvēkam nemēdz būt.
Izskatās ļoti pesimistiski.. Bet, ja paraugāmies uz pasauli, šķiet, ka tieši tā arī ir. Nelaimīgi ir tikai cilvēki. Kaut kur dziļi viņos kaut kas nav kārtībā.
Bet es jums apgalvoju, balstoties uz savu personīgo pieredzi: cilvēki var būt Laimīgi! Var būt laimīgāki par putniem, laimīgāki par kokiem, laimīgāki par starojošajām zvaigznēm, jo cilvēkiem piemīt kaut kas tāds, kā nav nevienam kokam, nevienam putnam, nevienai zvaigznei. Cilvēkiem ir apziņa.
Ja ir apziņa, ir iespējamas divas alternatīvas: jūs varat būt vai nu laimīgs, vai nelaimīgs. Tā ir jūsu izvēle. Koki ir laimīgi vienkārši tāpēc, ka nevar būt nelaimīgi. Viņu laime - tā nav viņu brīvība; viņiem ir jābūt laimīgiem, tiem nav citas alternatīvas. Putni, kas čivina kokos, ir laimīgi ne jau tādēļ, ka ir nolēmuši būt laimīgi. Tie ir laimīgi tāpēc, ka neprot dzīvot citādi. To laime ir neapzināta, tā vienkārši ir viņu daba.
Cilvēki var būt bezgala laimīgi. un nebeidzami laimīgi, un tiem ir izvēles brīvība. Šī brīvība slēpj sevī bīstamību, tā ir ļoti grūta brīvība, jo atbildība ir jāuzņemas jums. Un ar šo brīvību ir kaut kas noticis, kaut kas ir bijis aplam. Kaut kādā veidā cilvēks ir sagriezies kājām gaisā.
Laime ir tad, kad esat saskaņā ar savu dzīvi, kad šī vienotība ir harmoniska, ka viss ko darāt, notiek ar prieku. Tad piepešu jūs atskārstat, ka meditācija jums seko. Ja jums dārgs ir darbs, kuru darāt, ja tīkama ir dzīve, kuru jūs dzīvojat, jūs esat meditatīvs. Tad nekas jūs nenovērš no jūsu darba, bet, ja tā nenotiek, tas nozīmē, ka tas, ko darāt, patiesībā jūs neinteresē.
