- Mans dakteris uzstāja,.. 

ceturtdien, 9.04.2009 @2:57 pm | Amnestija un Objektivitāte

- Mans dakteris uzstāja, lai es pie jums atnāktu, - teica pacients psihiātram. - Dievs vien zina, kāpēc. Es esmu laimīgs savā laulībā, man ir stabils darbs, daudz draugu, nekādu rūpju.. - Hmm, novilka dakteris. - Un vai sen jums tā ir?

Laimei nav iespējams noticēt. Šķiet, ka cilvēks nevar būt laimīgs. Ja runāsi par depresiju, skumjām, nelaimi - noticēs visi. Tas liekas tik dabiski! Bet, ja runāsi par laimi, neviens tev neticēs . Tas šķiet nedabiski.
        Zigmunds Freids četrdesmit gadus pētīja cilvēka prātu. Viņš strādāja ar tūkstošiem cilvēku, novēroja prātus ar novirzēm, traucējumiem un nāca pie slēdziena, ka laime ir izdomājums: Cilvēks nevar būt laimīgs. Mēs tikai varam papūlēties, lai nelaimju būtu mazāk. Bet laime? Tās cilvēkam nemēdz būt.
        Izskatās ļoti pesimistiski.. Bet, ja paraugāmies uz pasauli, šķiet, ka tieši tā arī ir. Nelaimīgi ir tikai cilvēki. Kaut kur dziļi viņos kaut kas nav kārtībā.
Bet es jums apgalvoju, balstoties uz savu personīgo pieredzi: cilvēki var būt Laimīgi! Var būt laimīgāki par putniem, laimīgāki par kokiem, laimīgāki par starojošajām zvaigznēm, jo cilvēkiem piemīt kaut kas tāds, kā nav nevienam kokam, nevienam putnam, nevienai zvaigznei. Cilvēkiem ir apziņa.
        Ja ir apziņa, ir iespējamas divas alternatīvas: jūs varat būt vai nu laimīgs, vai nelaimīgs. Tā ir jūsu izvēle. Koki ir laimīgi vienkārši tāpēc, ka nevar būt nelaimīgi. Viņu laime - tā nav viņu brīvība; viņiem ir jābūt laimīgiem, tiem nav citas alternatīvas. Putni, kas čivina kokos, ir laimīgi ne jau tādēļ, ka ir nolēmuši būt laimīgi. Tie ir laimīgi tāpēc, ka neprot dzīvot citādi. To laime ir neapzināta, tā vienkārši ir viņu daba.
        Cilvēki var būt bezgala laimīgi. un nebeidzami laimīgi, un tiem ir izvēles brīvība. Šī brīvība slēpj sevī bīstamību, tā ir ļoti grūta brīvība, jo atbildība ir jāuzņemas jums. Un ar šo brīvību ir kaut kas noticis, kaut kas ir bijis aplam. Kaut kādā veidā cilvēks ir sagriezies kājām gaisā.

Laime ir tad, kad esat saskaņā ar savu dzīvi, kad šī vienotība ir harmoniska, ka viss ko darāt, notiek ar prieku. Tad piepešu jūs atskārstat, ka meditācija jums seko. Ja jums dārgs ir darbs, kuru darāt, ja tīkama ir dzīve, kuru jūs dzīvojat, jūs esat meditatīvs. Tad nekas jūs nenovērš no jūsu darba, bet, ja tā nenotiek, tas nozīmē, ka tas, ko darāt, patiesībā jūs neinteresē.