pt2. 

pirmdien, 4.01.2010 @2:05 pm | Amnestija un Objektivitāte

Uzlaušana - noskatītā māja pt2. (3/01/2010 4:35)

Ap kādiem vieniem naktī, mēs ieradāmies noskatītajā vietā un atstājot vienu cilvēku uz 'šuhera', mēs ar M devāmies uz sētas durvīm. Apkārt valda miers un klusums, ko mēs izjaucam ņemot kaimiņu trepes. Trepes tiek uzstelētas un M ielien iekšā pa logu. Es lēnā garā taisos uz mājās rezerves izeju(sētas pusē), kur M, no iekšpuses jau skrūvē nost saiteksu. Tobrīd likās, ka troksnis ir pamatīgs, bet pēc kādām desmit minūtēm, saiteks jau bija nost un arī es spēju iekļūt mājā. Durvis pa kurām es tieku iekšā ir bez logiem(logus mēs vēlāk atrodam nostutētus pret sienu). Vēlreiz izstaigājot istabas un pavērojot logus, mēs saprotam, ka esam baigā pakaļā. Mums ir jāņem nost visi saiteksi - arī otrajā stāvā -lai vispār varētu aiztaisīt logus. Atcerēsimies, ka ārā valda sals, un tas liek par sevi manīt ari iekšā. Mājai ir pieslēgta elektrība un arī ūdens, kas nav maznozīmīgi. Atgriežoties pie uzlaušanas. Mūsu primārais uzdevums ir 'secure an entrance', tāpēc mēs ejam mainīt ieejas durvju atslēgas. Pie atslēgām mēs atduramies pie otrās problēmas. Mums priekšā stāv dzelzs durvis(saiteks*), kurām to atslēgu nemaz tā īsti nevar noskrūvēt - ir jāņem nost visas durvis un jāliek iekšā parastās durivs, kas blakus stāv nostutētas pret sienu. Tātad, sākam mainīt koka durvīm slēdzeni. Līdz tā tiek nomainīta, mēs saprotam, ka dzelzs durvis bez pamatīga trokšņa, būs diezgan grūti noņemt. Tāpēc nolemjam, ka nāksim rīt, kaut kur uz vakara pusi. Pārsaluši, dodamies uz māju pusi.