Nekas par neko
Nekas par neko
- 10/3/14 11:57 am
- Goran Gora dzīvajā man vienmēr ir ļoti paticis. Es tāda stila mūziku dzīvajā gandrīz vispār neesmu dzirdējis, neskaitot viņu. Vakardien viņam (un grupai) bija lielisks koncerts, dziesmas bija tik labas, ka pat nopirku CD, ko, šķiet, es darīju pirmo reizi mūžā kādā koncertā.
-
0 domasIespraud domu
- 9/26/14 11:43 am
- Vispār cibā komentēšana ir hardcore modē, jo nav iespēju editot komentu, kā tas ir gandrīz visur citur.
-
2 domasIespraud domu
- 9/24/14 05:18 pm
- Es vienmēr visus cibas cepienus nokavēju, parasti nav tie jūzeri piefrendoti, bet šoreiz kādi 4i no manas friendlistes iesaistījās diskusijā par bērniem. Diskusija gan bija tikai aptuvena un tam visam var pateikties par agresīvo toni kādā posts tika rakstīts, tas arī noraka jebkādas cerības uz draudzīgu iznākumu, viss tika sadirsts jau pašā saknē.
Neko jaunu nepateikšu, man kaut kā ir tikai pozitīva pieredze, visos koncertos, kuros esmu bijis, ja arī kāds bērns sāk brēkt, tad kāds no vecākiem viņu iznes ārā. Es saprotu, ka brēcošs bērns var traucēt un es arī saprotu kā nogurušam vecākam var būt grūti viņu nomierināt un var nebūt variantu kur atstāt. Man draugiem ir bijušas tādas problēmas, lieliski cilvēki, bet bērns dažreiz mēdz saniķoties un nav arī īsti kam atstāt.
Bet galvenā lieta, kas arī te iezīmējas un kas man besī - bezbērnu sieviešu meganaidīgā attieksme pret bērniem. Nesen arī angliskajā interneta daļā novēroju tādu pašu attieksmi, tas ir tik jocīgi, ka sievetes tā cepjas par šito (nevienu džeku neesmu redzējis par to iespringstam), varbūt tur tiešām ir kaut kāds nerealizētais mātes instinkts, kas taisa gļukus.
-
17 domasIespraud domu
- 9/23/14 07:02 pm
- Bija (vai moš vēl ir) tāda komūna, kas lika, ko dzer dotajā brīdī. Tā kā es tās nosaukumu neatceros, ielikšu tepat.
Foršākais sarkanvīns kādu jebkad esmu dzēris, garšīgi samtaina un maiga garša. Tas gailis uz etiķetes nozīmē, ka ir īsts Chianti Classico :)
-
2 domasIespraud domu
- 9/18/14 05:31 pm
- Čakenes vidū tikko stilīgs bmw ar kaut kādu cayennes tipa džipu skaisti ar purniem saskrējās. Drīz iela būs ciet abos virzienos, jo draudziņi stāv pusizšķaidīti ielas vidū. Cietušo izskatās, ka nav.
Ņemot vērā Čaka ielas īpatnības, brīnos, kā dzīvojot pie viņas pēdējos 5us gadus, neko tādu nebiju redzējis agrāk.
-
1 domaIespraud domu
- 9/16/14 05:38 pm
- Šovasar bija laimes sajūta atvaļinājumā. Es esmu arī pirms tam atvaļinājumos juties labi un ļoti labi, bet es tādas sajūtas nereģistrēju, manī uz palikšanu iecērtas tikai sajūtu spektra galējības. Mēs noīrējām mājiņu Saulkrastos un gājām vakarā uz Saulkrastu džeza festiņu. Konči bija lieliski un vakarā varēja nākt 3-4km mājās gar jūras krastu basām kājām, kamēr aiz muguras pacietīgi rietēja saule. Nonākot pie galamērķa, pasēdējām uz soliņa, izdzērām vienu dzērienu, pavērojām zvaigznes un devāmies gulēt.
No rīta iestiprinājāmies ar kebabu un gājām gulēt pludmalē un peldēties pa dienu. Vēlā pēcpusdienā gājām vakariņās un devāmies ar kājām uz festivāla norises vietu, lai laicīgi varētu ieņemt vietas pirmajā rindā. Šogad bijām tikai uz 3 vakariem, nākošgad šo vajadzēs atkārtot uz visu nedēļu, jo paši foršākie mākslinieki jau otro gadu pēc kārtas bija tepat no Latvijas.
Semi related music piece - http://www.youtube.com/watch?v=OvXROes0ar8
-
1 domaIespraud domu
- 9/16/14 05:29 pm
- Manai mammai neveicas ar Gan Bei, kas agrāk bija viņas iecienītākais restorāns. Iepriekšējā reizē, kad es arī biju kopā ar viņu, viesmīlis garneļu vietā atnesa omārus, pārdzīvoja tikai tik, cik par sevi, neatvainodamies uzprasīja, vai toč nevēlaties omārus? Šķiet ka 30% no galda piederumiem viņš arī aizmirsa un vienu no aliņiem lēja kādas 20 minūtes. Bet es pārsvarā par to pasmēju, jo domāju, ka retu reizi var uzrauties uz jauna, ne pārāk attapīga viesmīļa.
Otreiz negāja tik gludi (es nebiju klāt, mamma atstāsta), viesmīle uztaisīja nepareizu rēķinu mammas draudzenei, tad pēc aizrādījuma gāja viņu uz stundu (es pieņemu, ka laiki varētu būt nedaudz pārspīlēti) labot, atnesa mammas čeku, kurš jau pirmajā reizē bija atnests, atkal stundu laboja un beigās atnesa pirmo čeku ar citādiem (par laimi mazākiem) cipariem nekā sākotnēji, tam visam pa vidu "neapmierināti pukstēja", tā ka Gan Bei ir zaudējis vienu ļoti uzticamu klientu.
Tā ir tāda ļoti lēna evolūcija. Sākumā restorānu mērogā bija tikai viens - Krasta Lido, kuru pirms pāris gadiem nomainīja Gan Bei. Ar nepacietību gaidu nākamo posmu.
-
1 domaIespraud domu
- 9/16/14 05:14 pm
- Nomainīju pozīciju darbā un notika lieta, par ko neiedomājos - ka nomainīsies citu cilvēku attieksme pret mani. It kā jau likumsakarīgi, bet tāpat neiedomājos.
-
9 domasIespraud domu
- 9/12/14 04:27 pm
- Paturpinot iepriekšējā posta tēmu, tikai šoreiz par 1987 gadu - http://neukku.wordpress.com/2013/02/01/riga-september-1987/
Mana mīļākā bilde, too good to be true -
-
2 domasIespraud domu
- 9/9/14 11:34 am
- http://fenikssizklaide.lv/25-lietas-kuras-atceresies-tie-kuri-dzivojusi-90tajos-gados-latvija/
Vajadzēja vēl pieminēt vecos troļļukus, kas izskatījās kā hotdog maizītes ar "sētiņu" starp vagoniem, kā arī vecos Ikarusus un to, ka lēnām saradās Universālveikali, kas mazākajās pilsētās bija krutākā vieta pilsētā, festiņu "Sinepes un Medus", dial-up modema skaņas, žiguļus uz ielām, fantastisko Stabu ielas zobārstniecību, kas sagādājusi traumas entajiem bērniem uz mūžu, spēļu automātus, kur tev regulāri kāds pienāca klāt un teica "daj, projdu", neizsmeļami daudzos čaļus, kuri centās no sīčiem izspiest naudu ar visādiem stāstiem par čomiem no cietuma.
Oldskūlīgie bērnu ratiņi, lokālie frizieri, kas parasti bija deviņstāvenes pirmajā stāvā un pats svarīgākais - dāčas. Uz tām, šķiet, esmu braucis tikai 90ajos gados.
-
2 domasIespraud domu
- 8/25/14 01:13 pm
- http://tabletopaudio.com/ - fona mūzika un skaņas domātas galda RPG spēlītēm. Manuprāt, lieliska ideja.
-
0 domasIespraud domu
- 8/20/14 11:06 am
- Man dažreiz patīk iečekot pamestu māju bildes. Šī ir īpaši burvīga. Klikojot var dabūt lielo versiju
-
5 domasIespraud domu
- 8/20/14 11:04 am
- Pirms ~2.4 gadiem es biju Prilepā, pilsētā Maķedonijā un ar savu draugu (maķedonieti, platoniskas attiecības) gāju uz pilsētas centru paēst vai padzert, vai abus, neatceros. Tas ko es atceros bija fakts, ka man vajadzēja nopirkt zeķes. Pa ceļam mēs izgājām cauri tādai tirdziska paskata vietai, kur vienā malā kaut kādos ratos bija sakrautas zeķes, izskata ziņā ļoti līdzīgi lauku tirgum. Sameklēju vislētākās zeķes, domādams, ka novalkāšu viņas un metīšu ārā un gribēju jau ņemt un dot pārdevējai - parasta paskata meitenei. Viņa bija dzirdējusi mūsu komunikāciju angļu valodā, redzēja manis izvēlētās zeķes un labā angļu valodā pateica, ka tās nav pārāk labas kvalitātes, lai es izvēloties vienas citas, kuras viņa parādīja. Es pateicu "nē, paldies, šīs derēs", samaksāju un mēs gājām prom un es paudu savu pārsteigumu par to cik meitene labi runājusi angliski, kas maķedoniešiem nav pārāk raksturīgi, it īpaši pilsētā, kurā nav tūristu kaudze.
Tās zeķes man joprojām ir mājās un katru reizi viņas velkot es atceros meiteni un domāju "nu kāpēc es nevarēju viņai paklausīt un paņemt tās, kuras bija labākas?". Ne tāpēc, ka šīs būtu baigie mēsli, nē, vienkārši tāpēc, ka viņa justu, ka ir palīdzējusi. Es nezinu kāpēc katru reizi es par to atceros un katru reizi drusciņ, drusciņ nožēloju, ka nepaklausīju viņas ieteikumam. Jocīgi. Būs tās zeķes kaut kad jāizmet ārā, man jau sāk apnikt to atcerēties.
-
1 domaIespraud domu