| Atkal sapnis |
[Mar. 1st, 2017|10:21 am] |
Dīvaināk un dīvaināk.
Uz kāda gājēju celiņa netālu no meža viena dāma man mācīja aplam dīvainus deju soļus, un tad mūs, kopā ar nejauši garām gājušu izbijušu armijnieku, pārsteidza no meža pēkšņi izskrējusi lāču ģimene, kas mūs drīz vien saplosīja. Par pēdējo faktu es uzzināju, jau jaunā tēlā lasot sava iepriekšējā parsonāža (kā arī dāmas un eks-seržanta) nekrologu, un tad strīdoties (neatceros par ko, vienīgi) ar pensionētu policistu. Viņam bija ierocis, bet man bija taisnība. Neatceros, kā beidzās šī epizode, bet liekas, ka labāk, kā dejas pie lāčiem. |
|
|