| A vot! |
[Feb. 18th, 2017|11:46 am] |
Tātad, ir sestdienas rīta agrums (cīruļi, kas iebilst - dirst!).
Secinu, ka vakardienas džintonika konsumēšana ir rezultējusies faktā, ka ir kāds bišķis pārpalikuša tonika, bet ne drusciņas pārpalikuša džina. Risinājums gana viegls - sperties uz veikalu.
Tiesa, apzinos, ka veikalā džinu izvēle ir tāda pašvaka.
Ir LBešņika Džins. Sūds viņu zina, kāda pārpratuma pēc šī loterijas biļete ir 1) nosaukta par džinu un 2) atļauta tirdzniecībai. Tas draņķis ir pa lielam pilnīgs ārprāts, bet neparedzams. Edz, pa reizei gadās tāda partija, kas ir pat itin pieciešama. Tāda, kas, pirmkārt, garšo pieņemami, un otrkārt, neradīs nākamajā rītā vēlmi kopā ar pārējo izvemt arī nieri (jā, vēlmi tieši, vajadzība pati atčāpos). Vairumā gadījumu tas ir kaut kas pa vidam starp diviem galapunktiem. Pirmais: kārtīga lauku kandža - tobiš, zini, ka garšos bišku pēc gumijas zābaka ar liegiem traktora toņiem tur, kur no vīna gaidītu tanīnus, bet zini arī rezultātu. Un tas ir tur, kur gribi tikt, pat ja tas "tur" nozīmē "bez drēbēm pļaviņā zem līkā bērza, kuram atlobījusies tāss no mana peregara". Un otrais galapunkts - terpentīnā pamērcēta lupata, ar kuru tu nezināmu iemeslu dēļ esi izdomājis noslaucīt sudrabegles čiekuru no sveķiem, un tad to lupatu pakošļāt. Nenosodu tos, kam šāda vēlme ir, bet nu, atklāti nenosodu arī tos, kuri pērk ElBē džinu. Lai iet, khemm, labumā. Dzeriet droši. Kamēr es pihņīju patronlentu ložmetējā.
Vēl tur ir Beefeater. Dārgs, maita. Bet arī labs, maita. Parasto veikalu high-end dzēriens šajā kategorijā. Šamo var pat (mēģināt) izbaudīt, un gana ticami, ka izdosies izbaudīt arī nākamo rītu. Šis ir labs. Labie vārdi, ko etiķete teic? Ticēt. Šis ir džins. Nonācis uz viena plaukta ar iepriekšējā rindkopā aprakstīto pārpratumu, bet nepadomājiet sliktu tamdēļ. Būtībā, atskaites punkts, ja nu izdomājat vērtēt un salīdzināt džinus.
Nu, un vēl tur ir Propeller. Sūds viņu zina, kas tas tāds, un pat speciāli meklējot alkoRozetēs (outlet) džinus, šitādu putnu nebiju ievērojis. Cena neliek cerēt uz nezin ko, katrā ziņā. Bet! Ja gaidi Elbešņika švirlaka līmeni, uz ko prasītie eiriki varētu vedināt domāt, tad būsi patīkami pārsteigts/a. Šis ir tāds "ai, nu ok, derēs" līmeņa džins, un priekš savas garšas īstenībā pat palēts. Tāds mazais patīkamais pārsteigums, ja bāzes līnija ir bijusi "gribas nopirkt džinu, bet Beefeater'am nepietiek naudiņu".
Nu lūk. Apsvēru šīs izvēles. Bet tad - pamanījos pamanīt izkārtni, kas vēstīja "ALKO OUTLET". Tobiš, vieta, kur tirgo etanola šķīdumus. Un kur pēc idejas ir ekselenta izvēle. Ņemot vērā, ka nezināju, kurai no iepriekš minētajām divām, tfu, atvainojiet, trim opcijām dot priekšroku, izlēmu dot priekšroku šim iestādījumam. Nu, jābūt tur kaut kam vairāk!
Ieslāju iestādījumā. Pēc skata, no tuvējās apkaimes otrās dienas svinētājiem nogurušajam onkulim pavaicāju, kur šajā pudeļu bibliotēkā būtu džinu nodaļa. Tur, viņs norādīja. Devos Tur. Un Tur arī bišku Ahujel.
Redziet, cienītais lasītāj, man ir aplam pierasts pie pēc cenām (un tām liegi korelējošās kvalitātes) kategorizētā preču izvietojuma veikalos. Nujā, un stikla pagaļu bodēs es tā kā sagaidītu, ka vienas kategorijas dzērienu starpā valdītu tā hierarhija, kur augstākos plauktos savas etiķetes lepni spīdina high-ends, tiem, kam gaume un finansiālā rocība iet rokrokā, aptuveni acu augstumā būtu tādi kā "tautas smalkie" padzērieni, kuru pirkšana, būtībā, ir svarīgāka veikalam, nekā potenciālajam pircējam, maķenīt zemāk būtu tie, kas ir īsti tautas padzērieni, un pašā, pašā apakšā, t.s. "rāpojamplauktos" būtu, kā nosaukums vēstī, dzērieni tiem, kuri veikalā ierāpo, un kuriem attiecīgā šmiga tad būtu acu augstumā. Un sagrābuši to, šie darāpotu līdz kasēm, norēķinātos nospeķotām sīknaudām, un rāpotu tālāk, pretī savai gaišajai nākotnei, jauniegūto šķidro draugu mīļi apskāvuši.
Esmu arī pievērsis uzmanību tam, ko veikali piedāvā šai auditorijai. Nu tā, snobiski antropoloģiskas intereses vadīts. Jo sevišķi man tik mīļo džinu sekcijā.
Nu, tur ir Kristofs. Nav bijis tas, khm, gods, un ceru, ka nebūs ar, skatoties pēc cenas. Ziniet, džinniecībā eirikos izteiktais skaitlis šo to tomēr nozīmē. Ne tā, ka ļoti, bet nu, ja tas maksā apmēram tik, cik tāda paša tilpuma odekolons, tad apmēram tā arī garšos. Īsāk sakot - Kristofs: nē. Nekad. Tāpat arī Dervils. Šie ražo jebkura profila šmigu, un es pieļauju, ka fonā ir tas pats gandrīz-iekšķīgai-lietošanai-paredzēts spirķiks, ar attiecīgiem aromatizētājiem. Dervilu gan esmu garšojis, un tas bija ārprāts, bet lepni pieveicu visu pudeli, mīnus to, ar ko cienāju čomus (diskleimeris - biju jauns, stulbs, un svaigi pamests). Nekad vairs. Ja ko līdzīgu gribēsies, nez, nopirkšu Domestos. Garša gan jau ka līdzīga, un moš litrs-uz-litru sanāks lētāk. Bet joprojām, meklēšu apakšējā plauktā. Tā teikt, kur "apakšējo" vajadzību apmierināšanai paredzētās preces.
Un tātad, nonācu Tur. Tur, kur šajā alko-baudītājiem/nautiem/holiķiem plānotajā, no mārketinga viedokļa, paradīzē, būtu jāsastop džina dievs. Džina plaukts, ziniet.
Tur pāris džini bija, jā. Aci uzreiz piesaistīja Bombay Sapphire.
Ekselenta izvēle, ko novietot redzamā vietā. Pirmkārt, smuka pudele, ar savu gaišzilo krāsu un eleganti kantaino formu (pudelēm ķipa svarīgi). Otrkārt, vēstures mīļotājiem - atsaucīte uz britu koloniālisma periodu, kad Indija, Bombeju ieskaitot, bija zem šo līdz spīdumam nopucētās tupeles, un kur arī ķēra vajadzību patērēt džintoniku (man ir bijis ieraksts par šo). Nu, treškārt, man personīgās atmiņas. Edz, kad biju bezmazvai spīdoši aizstāvējis tiesību saukties par maģistru, kopā ar čomiem devāmies uz veikalu. Un tur - Bombay Sapphire ar atlaidi. Palikušas 3 pudeles. Mēs - 3 džeki. Rezultāts - pašsaprotams... Nujā, un, ceturtkārt, tas ir ellīgi labs džins. Tiešām, burvīgs. Garšo. Tīk. Smeķē. Esnezvienalgapajātkasnukuram,ziniet. Bet jā, tas ir mans high-end standarts. Ja neesi tāds pats, vai labāks, tad pis ka nu stūrītī, un pie viena savu "high-end" šiltīti nokurini nahuj, ja reiz dodies pīpēt. Ja džins grib izlikties labs, tad, kā minimums, šo jāmāk simulēt. Šis. Ir. Ekselents.
Un, blakus šim standartam, šai ekselences mērauklai, šim tradīciju nesējam, gaišzilajam kristālam, līdz to saskalo, šim ar, kā ražotāji teic, 10 botāniskajām satāvdaļām apdvestajam, šim burvīgajam, dievīgajam, neatkārtojama, šai dievības statujai, kurai drīksti nobučot kāju pirkstus, un tad - bet tikai tad - paskatīties augšup, šim neatkārtojami fantastiskajam džinam ir nolikts blakus...
...
Elbešņika "džins".
Bļe.
Edz, mēs ar mīļoto ne īpaši sen bijām Itālijā. Burvīgs ceļojums. Bet! Cita starpā mums sanāca nonākt Milānas Lampugnano autoostā. Aizdirstākā, tiešā nozīmē, vieta ever, un to es saku, būdams apmeklējis dažādu Latvijas dzelzceļa staciju tualetes. Pretīgi bija skatīties.
Tikpat pretīgi, kā redzēt šos divus džinus (viena gadījumā - džinam līdzīgu priekšmetu) vienā plauktā.
Nopietni, ja vēlies novietot Bombay Sapphire acu augstumā, tad priekš elbešņika džina tev ir jāizbūvē, kā minimums, divi stāvi pagrabā. Vēlams pēc tam, kad kāds tieši šo dzērienu prasa, pagaidīt, kamēr šis cilvēkveidīgais turp aizmuļļājas, un tad aizbērt nahuj to pagrabu. Ar betonu, stikla šķembām un ķīmiskajiem ieročiem. Lai būtu droši.
Bet nu jā, lai kā gribētos, nesāku haosu un iznīcību šmigas bodē. Lai kā viņi būtu pelnījuši papriekš Exterminatus un isi pēc tam Damnatio Memoriae, uzvedos civilizēti. Cik spēdams. Nopirku džinu. Saucas "Crafter's". Etiķete vēstī, ka esot "from finest juniper berries". Citi garšaugi nav piesaukti. Pēc garšas spriežot - jo nav. Ražots Igaunijā. Redzēs, ko mūsu ziemeļu brāļi ir uzražojuši. Esmu gatavs vērtēt, tiesa, man tuvākie veikali manu bāzes līniju ir nometuši uz grīdas. Oh well.
Priekā! |
|
|