| Ticības maiņa |
[Feb. 10th, 2017|10:27 am] |
Ir dzirdētas kaudzes ar stāstiem par cilvēkiem, kuri atraduši Dievu. Vai Dievus. Pirms tam nebija, bet te - opā, atradās. Neticīgais saskatīja gaismu, un sāka ticēt.
Šajos stāstos, kur galvenais varonis sākumā ir neticīgs, un beigās - ticīgs, ir viens vienojošs elements. Pa vidu starp šīm fāzēm jābūt kādam notikumam. Pie kam - sūdīgam.
Cik nav dzirdēts, ka, lūk, "man tur bija grūts periods, un tur es atradu Dievu", vai "bet labākais šajās mocībās bija tas, ka es atradu Dievu".
Līdz ar to, interesanti - vai ir kāds, kurš varētu padalīties ar pozitīvu konvertēšanās pieredzi? Kaut vai neitrālu? Iz sērijas "sēžu te viss tāds ateistisks, viss štokos, nekādas vainas dzīvei, nekādu smagumu, problēmu vai ķezu, bet kaut kā tomēr pietrūkst... O, paskat, Dievs!".
M? |
|
|