| Grr. |
[Jul. 1st, 2013|06:36 pm] |
Par spīti tam, ka ir gaužām daudz lietu, kas mani absolūti neinteresē, šad un tad ziņu portālos palasu, kas jauns notiek pasaulē. Pa lielam - nekas tāds, ko neuzzinājis, es būtu ko nozīmīgu zaudējis. Šodiena nebija izņēmums, un vienīgais, kas mani piesaistīja Delfos - reklāmiņa. Man tapa piedāvāts šaušalīgi izdevīgs darījums. Konkrēti - 44% atlaide jonu detoksifikācijas seansam.
44% - tas nav maz, tā ir gandrīz puse cenas. Un joni... Joni - tas nu ir ķīmijas jēdziens. Ķīmija man, neslēpšu, un nekad neesmu slēpis, ir stipri mīļa zinātne. Detoksifikācija arī pati par sevi ir laba lieta, galu galā, tikšana vaļā no toksiskām vielām organismā uzlabo kā dzīves ilgumu, tā kvalitāti. Vienīgā problēma - šie abi vārdi, kopā lietoti, liek man griezt zobus un izdot kaķīti biedējošas skaņas.
Lieta tāda, ka man nav ne jausmas (nu, vismaz līdz brīdim, kad atvēru tā satriecošā piedāvājuma lapu, nebija), kas īsti ir "jonu detoksifikācija", taču recepte [brīvi izvēlēts zinātnisks termins ģenitīvā]+[svešvārds, kas apzīmē kāda dzīves aspekta uzlabošanos] ir visai droša buļļa fekāliju pazīme. Pilni interneti ar sludinājumiem, kur piedāvā izmēģināt plazmas reģenerāciju, lāzera relaksāciju, hologrāfisko bodībildingu un kvantu penisenlārdžementu. Pa lielam par tādiem piedāvājumiem pavīpsnāju, bet šeit, redz, ķērušies klāt ķīmijai. Un par ķīmiju man bišku sāp. Un ar ķīmiju saistīts stulbums man ļoti, ļoti sāp.
Nu tātad, braši vēru vaļā to linku, cerībā, ka tur būs sīkāka informācija. Vīlies nejutos, vismaz šajā konkrētajā ziņā. "Jonu detoksikācija: vienkārša un efektīva organisma attīrīšanas procedūra pēcsvētku laikam," tur stāvēja rakstīts. Zemāk - animēta bildīte, kur pārmaiņus redzama pēda ar puķīti pirkstu starpā, un pa kristāldzidriem viļņiem lēkājoša laimīga sieviete. Vēl arī stipri izcelti tie mīnus 44%, un podziņa "NOPIRKT". Varbūt vēlāk, palasīšu ka vēl bišķiņ.
Beidzot, pasākuma apraksts.
"Organisma detoksikācija ar joniem – pirmajā mirklī tā šķiet elementāri izpildāma procedūra,- vienkārši paturēt kājas vieglā sāls šķīdumā (elektrolītā), tai pat laikā tā ir efektīva procedūra, lai atbrīvotu cilvēka organismu no smagajiem metāliem un, tā saucamajiem, brīvajiem radikāļiem."
Stop.
Varētu piekasīties pie apzīmējuma "viegls sāls šķīdums", jo "viegls" attiecas uz svaru, un šeit būtu jābūt "zemas koncentrācijas", vai tamlīdzīgi. Bet lai jau. Tiktāl varētu padomāt, ka cilvēki ir eksperti, kas gaužām pieraduši lietot tādu žargonu. Tālākais teikums gan šo iespaidu momentā dzēš.
Pirmkārt, "smagie metāli"... Tas cita starpā nozīmē arī dzelzi, varu, kobaltu, cinku, un vēl dažu labu elementu, bez kuriem organisms īsti nespētu funkcionēt. Protams, arī toksiskāki elementi, teiksim, hroms, dzīvsudrabs, kadmijs un svins, skaitās smagie metāli, un no šiem te gan pa lielam būtu jauki tikt vaļā. Problēma tāda, ka cilvēka pēdās nav nekādu īpašu izvadorgānu, lai caur turieni šos elementus izvilktu ārā, tāpat kā nepastāv tāds mehānisms, kā no visa organisma tur uzkrājušos kaitīgo metālu jonus aizdzītu uz pēdām - tāpēc jau šie var uzkrāties, ka nav tiem paredzēta transporta mehānisma. Ne uz pēdām, ne nierēm (kas būtu krietni noderīgāk no izvadīšanas viedokļa), ne anālo atveri, nekur šie netiek transportēti.
Un tad - "brīvie radikāļi". Spēcīgs termins. Spēcīgs, jo, vidējam aritmētiskajam cilvēkam nav īsti skaidrs, kas tie tādi. Vienīgie radikāļi, kas ir dzirdēti, ir visādi cilvēciņi televizorā, kas vāra dažādus sūdus, sākot ar protestu organizēšanu un milzīgu cilvēku pūļu pulcēšanu, un beidzot ar apkāršanos ar spridzekļiem un milzīgu cilvēku pūļu pārvēršanu asiņainā putrā. Un tad nav grūti iztēloties, ka tie brīvie radikāļi, kas, kā izrādās, ir sakrājušies mums iekšās, ir dikti ļauni, un dara pāri šūnām, rosina vēzi, izraisa impotenci, un motivē no rīta ilgāk palikt gultā un neiet uz darbu. Daļēji taisnība, taču arī radikāļi (kas nav vis mikroskopiski bin Ladeni, bet gan atomi vai molekulas, kur kādam no atomiem ir nesapārots elektrons, kas liek šamam visai aktīvi reaģēt ar citām molekulām organismā) mēdz būt noderīgi. Arī tos visus izvadot, organisms pārstātu būt dzīvotspējīgs. Un šeit nu pazūd jebkāds aprakstītās procedūras sakars ar ķīmijas teoriju, jo brīvie radikāļi, vismaz tie, kas ir cilvēka organismā, nav joni, un līdz ar to šķauda virsū kaut kādam elektrolītam. Ja metālu jonus vēl būtu iespējams izgulsnēt, tiem nokļūstot vidē ar citiem joniem, kas radītu nešķīstošus sāļus, tad brīvie radikāļi kā daļiņas bez formāla lādiņa kaut kāda sāls šķīdumā uzvestos tieši tikpat brīvi, kā cilvēka organismā.
Mazliet pagriezu zobus, un lasīju tālāk. Mazsvarīgāko neminēšu, nekā īpaši interesanta, līdz sasniedzu procedūras īpašību apraksta beigas:
- 20 – 30 minūšu ilgā laikā vari novērot organisma attīrīšanās procesu no gadiem uzkrātajiem sārņiem un netīrumiem. Mainās ne tikai ūdens krāsa, bet arī smarža. Krāsas izmaiņa šķīdumā, kas piesātinās ar izvadāmajiem toksīniem, liecina par dažādu cilvēka orgānu attīrīšanos. Piemēram, melna vai tumši brūna krāsa liecina par to, ka no toksīniem atbrīvojas aknas.
- Šādai procedūrai piemīt ne tikai ārstniecisks raksturs, bet arī psiholoģiskais efekts. Skatot savām acīm to, no kā atbrīvojas paša organisms, izjūtot to vizuāli un pēc smaržas, klients nopietni sāk pārdomāt savu attieksmi pret paša veselību.
Lūk, divi svarīgākie punkti sarakstā. Pirmajā teikts, kā tas izskatās, otrajā - uz ko pamatojas naudas pelnīšanas aspekts. Cilvēciņš ietūcī kājas kaut kādā vannītē, sēž, sēž, un pamana, ka ūdens paliek nesmuks un smirdīgs. Protams, no kurienes ta vēl lai tas nāktu, ja ne no nabaga samocītā un pietoksīnotā organisma? Mīļais, labais jonu detoksifikator, glāb! Un šis glābj arī, jo teikts, ka "Jau 7 – 10 seansa laikā (tas atkarīgs no organisma „ielaistības” pakāpes) sāls šķīdums kļūst manāmi gaišāks un būtiski uzlabojas pašsajūta." Un viens seanss maksā piecīti (tie -44% attiecas tikai uz pirmo seansu).
Lai gan tuvāka organiskā ķīmija, arī neorganiku pārzinu pietiekami labi, lai jau būtu skaidrs, kas un kā. Bet intereses pēc turpinu lasīt. Tālāk seko maziņš fragmentiņš ar virsrakstu "KĀPĒC JĀVEIC ORGANISMA ATTĪRĪŠANA AR JONIEM?", kur parādītas ne tā cītīgākā vidusskolēna cienīgas zināšanas bioloģijā, un fragments beidzas ar vārdiem "Tieši tāpēc rodas vajadzība izmantot papildus iespējas ātrākai toksīnu izvadīšanai no mūsu slimīgā, kļūmīgi funkcionējošā organisma." Ek, mūsu tizlais, tizlais organisms, he he...
Un tad, pilnais visu piedāvāto piedzīvojumu apraksts, kopā ar parādību skaidrojumu:
"Jums tiek piedāvāts 2 – 3 reizes nedēļā 2 – 3 nedēļu ilgā laika posmā (atkarībā no organisma piesārņojuma līmeņa) uz 25 – 30 minūtēm iegremdēt kājas speciālā elektrolītiskā šķīdumā un ar interesi vērot sava organisma atbrīvošanās procedūru no toksīniem. Pie kam, ja šķīdums procesā iegūst tumši pelēku nokrāsu, tas liecina par atbrīvošanos no smagajiem metāliem, bet šķīdums oranžā krāsā norāda uz locītavu (parasti tās sāp nezin no kā!) detoksikāciju. Brūni lāsmojumi šķīdumā nozīmē nikotīna darvas, bojā gājušo šūnu daļiņu izvadīšanu no organisma, liecina par aknu attīrīšanos. Attīrīšanās procesā var novērot arī zaļgani dzeltenīgu lāsojumu, kas norāda uz nieru, žultspūšļa, urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu detoksikāciju. Kopumā ņemot, mēs kļūstam par lieciniekiem tam, ka uzskatāmi tiek demonstrēta „visu varavīksnes krāsu” un slimības izraisošu toksīnu atrašanās mūsu organismā. Ja tam vēl pievieno noturīgu, nepatīkamu smaku, tad iespaids nav no patīkamākajiem, it īpaši pirmā seansa laikā."
Esmu visai drošs, ka pirmajā seansā parādās pilns spektrs minēto krāsu, "lāsmojumu" un smaku. Iekārtas princips ir gaužām vienkāršs. Vannītē ar dziedinošo, brīnišķīgo vieglo sāls šķīdumu atrodas divi dzelzs elektrodi. Nezinu, cik slēpti, bet tam diez vai ir nozīme - reti kurš klients par to aizdomāsies, un elektrodu formas var būt visdažādākās. Būtība tāda, ka, līdzko starp elektrodiem sāk plūst strāva, notiek elektrolīze. Vispirms parādās divvērtīgais dzelzs hidroksīds, kurš ir pelēkzaļš, un var būt tumšāks vai gaišāks atkarībā no koncentrācijas. Tas ātri vien reaģē ar gaisa skābekli, un oksidējas par trīsvērtīgo dzelzs hidroksīdu, kurš nelielos daudzumos ir oranžs, taču pieaugot koncentrācijai, izskatās brūns. Un ja tas veidojas tādos daudzumos, ka sāk izkrist nogulsnēs, veidojas arī brūnas duļķes. Un tā kā dzelzī, ja vien to ārkārtīgi rūpīgi neattīra, ir neliels, taču konstatējams daudzums fosfora savienojumu, arī smaku dabūt nav īpaši sarežģīti. Kopumā, tiek radīta visai iespaidīga aina. Katrā nākamajā seansā tiek ieregulēta arvien mazāka strāva, līdz ar to ūdens "sašmucēšanās" ātrums acīm redzami krītas. Un cilvēks, ja nezina šīs procedūras pamatā esošo ķīmiju, notic, ka viņam iz organisma izrauti metāli un radikāļi, u.c. toksīni (kuru pieminēšana kaut kādu veselības uzlabošanas procedūru kontekstā arī visbiežāk norāda uz buļļa fekāliju klātbūtni; šis vārds apzīmē akūti toksiskas vielas, nevis kaut kādus iz pirksta izzīstus pašsajūtu pasliktinošus sārņus). Un arī notic, ka ar katru seansu visādu draņķu organismā paliek arvien mazāk un mazāk. Un tiešām jūtas labāk - par to parūpējas psiholoģiskie efekti, un ar organisma fizisku attīrīšanu tam nav nekādas saistības. Tāpēc, ka tāda gluži vienkārši nenotiek. Bet nu, kur aitas, tur cirpēji.
Tālāk seko septiņas bildītes ar to vannīti un kājām tajā, un katrai stūrītī uzrakstīts, cik minūtes kopš procedūras sākuma tā uzņemta. Viena ik pa piecām minūtēm. Un jā, var redzēt gan to, ka tai vannītei pienāk kaut kāds vads, kas, ja visu darbu tiešām veiktu tikai sāls šķīdums, nebūtu vajadzīgs, gan arī visu krāsu gammu, kas gana labi pazīstama jebkuram, kurš redzējis dzelzi dažādās oksidācijas pakāpēs un koncentrācijās.
Pie viena atminējos, ka pēc līdzīga principa darbojas dažas ūdens filtru reklāmas kampaņas - tiek paņemts krāna ūdens, ieliets kaut kādā elektrolīzes iekārtā, un jau pēc mirkļa tas izskatās gaužām sūdīgs un nedzerams. Bet - izlaižot cauri filtram, un tad "pārbaudot" tajā pašā iekārtā, tas nesaduļķojas (jo kārtīgs filtrs spēj ūdeni dejonizēt pietiekami, lai tas vairs nevadītu elektrību tādā mērā, kāds nepieciešams dzelzs elektroda elektrolīzei, kas atbildīga par ūdens krāsas maiņu). Tātad - jūsu ūdens ir gaužām pilns ar toksīniem, un šis filtrs ir tieši tas, kas vajadzīgs! Un atminējos to tādēļ, ka ir lasīts lielisks stāstiņš par to, kā reiz izgājis kādam tamlīdzīgam tirgonim.
Ar to arī beigšu savu palagveidīgo sūdzēšanos. Neiekrītiet uz tamlīdzīgām krāpšanām, un neēdiet toksīnus! |
|
|