: pats galvenais likums ir likums par piederību, tas ir līdzsvarojošs princips, kur visiem ģimenes locekļiem, gan dzīvajiem, gan mirušajiem ir vienādas tiesības piederēt savai ģimenes sistēmai. Kārtība. Ģimenes izvietojumā centrālais jēdziens ir "kārtība". Ģimenes kā sistēmas dinamikas galvenie elementi ir:
- Hierarhijas kārtības pieņemšana. Tam, kurš sistēmā ienācis agrāk, ir prioritāte attiecībā pret to, kurš ir ienācis vēlāk. Bet šai kārtībai nav novērtējoša rakstura, jo tas kurš atrodas zemāk nav mazāk vērtīgs kā tie, kas augstāk. Piemēram, vīrs sistēmā ieņem pirmo vietu, sieva ieņem līdzvērtīgu vietu vīram blakus, bet viņai ir citas funkcijas.
- Parādu atdošana. Viens no "baušļiem" skan, - tev būs cienīt savu tēvu un māti. Tas nozīmē iekšējo pateicības pozīciju saviem vecākiem, bet nevis nosodījumu. Kas pārkāpj šo bausli, - soda pats sevi.
- Pilns ģimenes sastāvs. Visiem, kas ir ģimenes sistēmā, ir jābūt atzītiem. Ja ģimene ir kādu no sistēmas izslēgusi, tas var turpmāk būt kā nopietna problēma kādam no palikušajiem.
- Līdzsvars caur sirdsapziņu - ģimenes, dzimtas, personīgo. Sistēma tiecas uz līdzsvara atjaunošanu, ja tas tiek izjaukts.
- Labs lēmums ir labs priekš visiem. Ģimene sistēmai ir raksturīgi, ka kāds uzņemas ciešanas cita vietā. Neviens nevar ciest cita cilvēka vietā. Tā rodas samezglojušās attiecības un jūtas.