| mazaķa hronikas: adūd nedūšu zīpes |
[15. Aug 2012|07:50] |
kopš pāris nedēļām mz ir sapratis, ka viņam var kaut kas piederēt un ka ir tāds vārds "mans". viņš vēl īsti nesaprot tur kaut kādu dziļāko jēgu, tāpēc kliedz "mans" tad, kad ierauga kādam rokās interesantu mantu. tas varētu būt sinonīms frāzei "mīļumiņ, lūdzu aizod man šitento mantu". vēl biežāk viņš kliedz "adūd! nedūšu!" un tas tiešām ir pa nopietno, jo dažreiz viņš to saka pa sapņiem, un dažreiz mostas ar "adūd nedūšu".
reiz bērni spēlējās smilšu kastē un mz zem sevis vāca visas smiltis, saukdams "mans". kastē ir kādas 5 plastmasas lāpstiņas, lai pietiktu visiem bērniem, kas atnāk ciemos. nu un jau kādas 3 reizes mz ir ņēmis lāpstu un klapējis kādam bērnam pa galvu. vakar tā vienkārši, bez nekāda konflikta, gāja garām, paņēma lāpstiņu un iesita mm pa galvu. pušums nebija, bet tāda zila pumpa, un mm raudāja vismaz pusstundu. parasti es tad mz savācu no pagalma un iespundēju mājā, bet šoreiz viņš dabūja arī pa pakaļu.
mazmurkšķis, protams, neko tādu nedarīja.
mazzaķis mēģina atstāstīt notikumus. nesen ļoti vienkāršoti stāstīju viņam pasaku par sunīti un kaķīti. nākamajā dienā viņš satraukti stāstīja, ka sunītis apēda ziepes (zīpes) un raudāja auauau, un ka kaķītis ņēma naudiņu un gāja uz veikalu pēc jaunām ziepēm. īsti pastāstīt viņš nespēja, viņš tikai salika secībā atsevišķus vārdus, bet saprast varēja. man gan šīs pasakas kulminācija ir tur, kur zvēri viens ar otru izmazgāja grīdu, bet ziepju apēšana tiešām ir bērniem aktuālāka.
tāpat viņš atstāstīja multeni, kur pele piepūta tik lielu burbuli, ka pacēlās gaisā, burbulis pārplīsa un pele krita, un kurmis viņu noķēra.
komplektā ar šo viņš tiešām vēl lāgā nerunā. tikai ik pa laikam divās valodās saskaita līdz desmit, kaimiņiem par izbrīnu. |
|
|
