| mazzaķa hronikas - bērnudārzs |
[4. Jan 2012|17:15] |
mazzaķim šodien otrā bērnu dārziņa diena. vakar pusstundu kopā ar māti, šodien pusstundu bez mātes. tas beidzās tā, ka vēl pusstundu vajadzēja, lai viņu dabūtu no turienes prom. ar troksni un varmācību.
tagad, protams, atkal domāju par bērnu atšķirībām.
mazmurkšķis (4.5 gadi, siev.dz.) ir uz attiecībām orientēts. visas psiholoģiskās lietas viņam ir ļoti vārīgas. un dārziņā iešana mazmurkšķim ir ļoti vārīgs pasākums.
mazzaķis (1.11, vīr.dz.) ir uz mantu izpēti orientēts. viņš nelikās zinis par manu atvadīšanos, jo bija ticis pie sapņu mantas - sintezatora (bez skaņas). un vēl tur visos plauktos mantu mantas. viņš pilnīgi nelikās zinis par citiem cilvēkiem. varbūt pat nepamanīja, ka apkārt visi runā krieviski.
turklāt tai pašā laikā bija atvesta viena meitene, kas visu laiku raudāja. visu pusstundu. mz neraudāja līdz.
bet arī nevairījās. redzēju, ka viņš bija atradis kartīti ar suņa attēlu un rādīja to tuvākajai meitenei, teikdams "vauvau vauvau". mazmurkšķis šajā vecumā būtu teicis "brūns suns pie dzeltenas būdas", bet ar svešiem cilvēkiem nerunātu trīs mēnešus.
mazzaķis nav audiālais tips (atšķirībā no manis un mazmurkšķa) un laikam tāpēc runāšana viņu diezko neinteresē.
kas no viņa sanāks? kā viņu audzināt? es viņu pilnīgi nesaprotu.
es ļoti labi saprotu mazmurkšķi, kas saka, ka šodien dārziņā bijusi briesmīga diena, jo kāds puika nejauši nolocījis viņas zīmēšanas lapai stūri. visa diena pagalam, jo viņa tā negribēja! kad eju viņai pakaļ, dažreiz kāds cits bērns iesaucas "Leldei pakaļ", ņem mm pie rokas un velk uz durvju pusi. mazmurkšķis tad uzsprāgst izmisīgās raudās un citi nesaprot, kas noticis. es saprotu ļoti labi, jo man ir tāpat - ļoti neciešu, ka mani kaut kur velk aiz rokas; tad jūtos kā sabraukta ar buldozeru un ilgi nevaru atgūt sevi. neizrādu, protams. |
|
|
