| mazzaķa hronikas - pusotrs gads |
[7. Aug 2011|14:02] |
mītam laukos. vakarā spēlējos ar mm, šad tad paskatos uz mz. ā, aizgājis pie ōpapa skatīties tv. pēc laika sāku meklēt, nekur nav. te 7 istabas, sanāk labas paslēpes. visbeidzot dodos ārā, augšējās ārdurvis vaļā, apakšējās (esam 2. stāvā) ciet. trepēs, pagalmā nav. eju ap mājas stūri, kur mz parasti iet, tur sēž Regīnas paplašinātā ģimene un smejas - kur tavs bērns? protams, mz devies uz pagraba stāvajām kāpnēm, kur māte neļauj iet. viņu pieskatīja Diāna, kuru viņš nemaz nepazīst. māti viņam nemaz nevajadzēja. labi, ka negāja uz ceļu.
nākamajā rītā viņš devās uz datoristabu (kabūzis, ko laulenis piekrāvis ar gadžetiem) un laptopam izrāva vairākus taustiņus.
tālāk ōpaps pārveidoja vairākus durvju rokturus, bet pats atkal atstāja datoristabas durvis vaļā un mz izrāva atlikušos taustiņus.
visās istabās krēsli ir nolikti gar zemi vai piesieti. šad tad ļauju uz kāda galda uzkāpt. kāpjot viņš ir piesardzīgs un nekad nekrīt. toties viņš bieži krīt uz līdzenas vietas, jo pārvietojas cik ātri vien var un vēl ātrāk, uz savu spēju robežas.
kādu dienu viņš redzēja, ka kaimiņu kaķis Peka zobos nesa peli. pēc tam viņš sameklēja pelēku mantiņu, nometās uz vēdera un paņēma zobos.
kādu rītu kokā skaļi klaigāja kāds putns. ķī! mz cītīgi atbildēja - ķī! tā viņi kādu laiku saklaigājās. tā viņš atdarina ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus.
viņš pavisam švaki runā. laikam artikulācijai vajadzīgās lietas vēl nav izaugušas. bet šifrētā valodā (Ansiski) šis tas sanāk.
ai - pai
aaii - kaķis (ņau)
u, u (ar visu rumpi) - suns (vau)
ūū - govs
kikī - kukū
am
pī (deguns)
ģī - knupis
ajī - paēdu
vēl visādus dzīvniekus no grāmatas viņš cenšas atdarināt, pīpī, čokčok, cibric, pēkpēk - viņam patīk vienzilbju atkārtojumi. viņš mēģina saukt vārdā vēderu, kāju un citas ķermeņa daļas un arī citus vārdus konkrēti pateikt, bet no tā sanāk pa vienam patskanim.
kādereiz (10 mēnešos), viņš teica mamma, tētē, tagad nesaka. |
|
|
