| mītiskā plakankalne |
[16. Aug 2015|11:10] |
dažkārt mēs dodamies uz tuvāko jūras malu, tas ir uz ziemeļiem no Tūjas. tur ir cilvēki kā cilvēki, nu tādi, kādus es ikdienā sastopu un kāda es pati. nu, vairāk vai mazāk aptaukojušies. bērni bradā pa seklumu, pieaugušie gulšņā smiltīs, brīžiem ieiet ūdenī, bet vispār smiltis ir galvenais, jo, ja laiks ir silts (austrumvējs), tad jūrā ūdens ir stindzinoši auksts (uzrauj auksto dziļūdeni krastā).
un pēdējā laikā mēs dažreiz dodamies uz vietu, kas ir pie Valmieras - Cēsu šosejas, un ko vietējie sauc par baltajām karjerām. tie ir veci smilšu karjeri ar koši baltiem krastiem.
tur nav gandrīz nekādas pludmales, tomēr ir seklums, kur pabradāt bērniem. ūdens ir diezgan silts un tīrs.
un tur ir kaut kas dīvains ar cilvēkiem. konkrētāk, ar vīriešiem. gandrīz visi tie tur ir pajauni, slaidi, ļoti muskuļaini, bez papildus vēderiem. lielākoties viņi ir kopā ar sievām un bērniem. vispirms paši nopeldas, tad ņem bērnus aiz vidus, ievelk dziļāk un visā nopietnībā māca peldēt.
viņi nāk un nāk klāt, un ar ieskrējienu metas ūdenī. es nemaz nezināju, ka mūsdienās tādi vīrieši vispār vēl ir sastopami. un tik lielā skaitā. kaut kāds mistisks rezervāts tur ir. vai kā vienā Konana Doila grāmatā, kur varēja nokļūt tādā mītiskā plakankalnē, un tur ganījās dinozauri.
(protams, var izdomāt dažādus iemeslus, kādēļ pludmalē ir citādāki vīrieši nekā baltajās karjerās. uz karjeru cilvēki brauc tikai tāpēc, lai enerģiski papeldētu. kurš te ir cēlonis un kurš sekas, slaidā muskuļainība un peldēšana, par to arī nelauzīšu galvu.)
iespēju nozagt drēbes un paslēpties - neierosiniet. un patiesībā man vīrieši nemaz neinteresē. nu, vismaz attiecībā uz personisku lietošanu. man pieitiek ar pielaulāto. bet šī vieta noteikti ir jāiekļauj reģionālajā tūrisma ceļvedī.
UPD
padalīšos ar šīs mītiskās vietas atrašanu.
tas ir apmēram 10 km no Valmieras. ja brauc pa Valmieras uz Cēsīm, tad drīz ir pietura "pagrieziens uz Bāles staciju". turpina braukt 1.2 vai 1.3 kilometrus, klajums beidzas, sākas mežs, ceļš ved kalnā, un pašā kalna galā ir pagrieziens pa kreisi. ceļš ir sarkans, jo ielabots ar ķieģeļiem. |
|
|