| mītam laukos. |
[6. Aug 2008|10:17] |
abi esam aizmirsuši rīgā telefona lādētājus, un tie mums dikti specifiski, turklāt nosprāga arī vietējais fiksētais telefons. aparāts esot sabojājies. internets ir, taču tik lēns, ka netīk.
tā kā dīķī pašlaik ir zems ūdens līmenis, tad ir izdevība izvilkt ārā tur bebra sagāztos lielos kokus. to koku dēļ dīķis kļūst par arhipelāgu. tā nu j tagad katru dienu brauc uz mežu, kopā ar voldemāru (kurš visu laiku saka joptvaimaķ).
es jūtami atpūšos. rīgā, ja bija kāds brīdis, kad nekas nebija jādara, tad es gāju lūrēt internetā. tagad ņemu sīci un eju uz balkona (pusistbas lieluma nojume), lūru uz kalnu, vīksnām un puķu dobēm.
vakar stipri lija. vakarā gāju salasīt ogas priekš leldes. izrādās, melleņu tuvumā nemaz nav. avenes arī beigušās, var atrast tikai pa kādai vienai avenei uz vienu lielu slapju krūmu. beigās sadabūju cūcenes (tādas kā ložņājošas kazenes). vienu vakariņu porciju lasīju kādas 2 stundas un pārrados viscaur izmirkusi. taču tas ir tā ļoti pacilājoši, lasīt ogas priekš personiskā mazmurkšķa. turklāt cūcenes.
pieliku odu tīklu. taču priekš tā vajadzēja knopkas (piespraudes). tās jau sen meklēju veikalos, nu beidzot nopirku komplektā ar visādiem štruntiem. pārdevēja paskaidroja, ka viņiem atsevišķo knopku nemaz nav. re kā.
visu laiku jāraizējas par pārtiku, jo pēc tās jābrauc uz valmieru, un kaut ko vienmēr aizmirstas nopirkt. taču dārzā sadabūju diezgan lielus kartupeļus, tā ka esam glābti.
mazmurkšķis bieži saka pai, pārsvarā uz mani. vēl viņai ir attiecības ar zaķi džeraldīni (diezgan pabaiss spalvains veidojums ar nenormālu smaidu). agrāk, piemēram, viņa diendusu guļot ik pa pusstundai pamodās un izsauca mani, un, ja pietiekmi fiksi neierados viņu midzināt, tad viņa atmodās pavisam un atlikušo dienu bija neizulējusies un ļoti kašķīga. tagad viņa atmostas, patausta zaķi un guļ tālāk, līdz ir pilnīgi izgulējusies. tāds kā mātes aizstājējs. |
|
|