laukos riktīgi savairojušās peles. pa nakti nezinkur grauž, un kad ieeju virtuvē, tad skrien uz visām pusēm ar gaismas ātrumu. vienu ļoti stulbu peli es noķēru aiz astes, kamēr viņa centās aizspraukties aiz gāzes plīts,  un atdevu kaķim.

tas nozīmē, ir sācies

ar veļu laiku pirmoreiz iepazinos diezgan sen, kad dzīvoju miera ielā. kādu rītu pamanīju, ka kāds ir apgrauzis pannā atstātos zivju pirkstiņus. peles manā miteklī nebija, jo nupat bija pabeigts remonts, un nekur nebija peļu alu. pannas taukos nebija redzamas pēdas, turklāt nekur virtuvē nebija peļu mēsliņu. tā ka skaidrs, ka zivju pirkstiņus apgrauzis velis. kāpēc gan ne? akurāt oktobra beigas, un visur tiek prezentēti stāsti par veļiem, kas nāk un apēd viņiem noliktos labumus. kad stāstīju citiem, ka man nāk velis un ēd zivju pirkstiņus, visi mani klaji apsmēja. pat tādi ļaudis, kas agrāk bija pauduši klaju entuziasmu par veļu laika notikumiem, un pilnīgi ticību veļiem. protams, es jau arī neticēju, ka tas bijis velis, bet kāpēc viņi, veļu ticētāji, pēkšņi atļāvās neticēt. ar ko mans velis neīstāks par viņējiem?

notikumi turpinājās tā, ka es uz pāris dienām aizbraucu uz igauniju, un biju sarunājusi ar kaimiņu žūpu bruni, ka viņš tikmēr izkrāsos virtuvē grīdu. tai nolūkā viss virtuves saturs bija sakrāmēts istabas vidū uz grīdas. atgriezos sagurusi un iepriekšējo nakti negulējusi, atkritu gultā, nodzēsu gaismu, un sākās neciešama grabināšanās. kāds grauza plastmasas maisiņu, kurā bija veca bulciņa. kā iedzēsu gaismu, viss apklusa. mistiskais grabinātājs arī nejēdza aizmukt, jo mana gulta bija tuvāk durvīm nekā slēptuve paikas čupā. beidzot milzīgi liela žurka pārskrēja man pār seju. iedzēsu gaismu un ieraudzīju mazu pelīti, ko man izdevās sekmīgi padzīt.

kopš tā laika veļi mani apciemoja katru rudeni. indi neliku, lai nenozūmētu kādu kaķi. pret veļiem palīdz vienīgi pedantiskas tīrības uzturēšana virtuvē. ja dzīvoju tā kā parasti, virtuvi tīrot tikai tad, kad nāk ciemiņi (un tas ir reti), tad agri vai vēlu to pamana kāda pele, un atvelk līdzi visu taboru, kas tad visas virsmas noklāj ar ķimenēm. ja sāk tā kārtīgi spodrināt, ieskaitot izlietnes mazgāšanu pēc katras lietošanas, tad peles vēl dažas dienas iekļauj mani savā apgaitā, bet pēc tam uz kādu mēnesi ir miers. tas ir kā tāds pedagoģiskais personāls, kas piespiež mani vismaz dažus mēnešus gadā ievērot virtuvē tīrību.

tas, protams, ir skaidrs, ka rudenī peles nāk mājās, jo uz lauka vairs nav ko ēst. un senie ļaudis šo aliku apvienoja ar veļu laiku. es tikai gribēju pastāstīt, ka man velis ēda zivju pirkstiņu, un neviens tam neticēja, kaut arī paši purpināja diezin ko par veļu laiku.