Kamī "Mēris" izpirkts.

atvēru ledusskapi un konstatēju, ka karantīna un apokalipse bez peanut butter cups saldējuma būtu pārāk drūms pasākums. ar trīcošu sirdi aiztirinājos uz veikalu. izrādās, ka Ben & Jerry’s ir radījuši Netflix & Chilll'd, no Covid & Chill'd gan vēl nav ne miņas.

ak, opapi, kas nāk kopēt savus svarīgos dokumentus un, pāršķirot lapas, vislaik nolaiza pirkstus.

atnāca a^bnb istabas rezervēšanas pieprasījums: viņš esot tāds un šitāds, būšot mūsu pilsētā darba darīšanās, esot dibinājis aitī stārtapu. vēl esot svarīgi pieminēt, ka pret viņu pašlaik tiekot vērsta organizētā un kibernoziedzība, vai mūs šis apstāklis netraucēšot.

apspriedāmies ar mūsu Taivānas piedzīvotāju par k-vīrusu. viņa intereses pēc apstaigājusi vietējās drogērijas, lai novērtētu sejas aizsargmasku pieejamību. "laikā, kad katrs aziāts tiek automātiski uzskatīts par vīrusa pārnēsātāju, varēji izstaigāt arī visas aptiekas un paprasīt, izraisot pilsētā paniku hahaha." šajā sakarā pieminēju pirms kāda gada piedzīvoto Alpos, kur visi cilvēki kā vācieši rūtainās blūzēs baudīja svaigo Alpu smogu, bet visādu kalibru aziāti pastaigājās sejas maskās. viņa uz mani tā nopietni paskatījās un paskaidroja, ka tas notiekot pieklājības pēc - ja cilvēks ir saaukstējies, tad nēsā sejas masku, lai neaplipinātu citus, tas esot pilnīgi pašsaprotami.

Herr H. dzīvesbiedram 2020. gadā apvaicājās, vai Baltijā joprojām varot "tikt cauri" ar vācu valodu. viņam tika paskaidrots, ka ne gluži, tomēr netika aizmirsts pieminēt, kā mana baba viņu katru reizi sveicina ar skolas laikā iemācīto Doičland doičland ūber alles.

stāvu rindā pie frauenarzt uzņemšanas letes. pirms manis kāda sieviete stāsta medmāsai, kāpēc atnākusi: gribot nomainīt kontracepcijas metodi. viņai tiek norādīts, lai vispirms internetā visas metodes pati pagūglējot un tad atnākot.

Aušvica tripedvaisorā novērtēta ar 4,5 punktiem.

Ausgezeichnet 74%
Sehr gut 15%
Befriedigend 9%
Mangelhaft 1%
Ungenügend 1%

bija atnācis nod. konsultants un ierasti uzvilkās par savu valsti. viņa paziņa strādājot justīcministeriumā, kur digitalizācija esot pieņemta par kungu un glābēju, visi dokumenti ieskenēti un pēc tam iznīcināti. tagad viņi esot konstatējuši, ka tas tomēr neesot droši, kālab viss digitalizētais tiekot no jauna izprintēts.

"whenever donald trump is in town, chemtrails stop"

domāju un domāju, bet nekādu vācu ekvivalentu latvju apsēstībai ar piparkūku mīklas pirkšanu tā arī nevarēju izdomāt.

kaut kāda satraucoša reportāža par vilku atgriešanos DE. divi personāži rūtainos kreklos skumji un iežēlinoši runā par nabaga lopu ciešanām vilku dēļ. tāds vien sīkums, ka šie traģiskie laikabiedri neuztur nekādu Noasa šķirsta govju pēdējo dienu svētnīcu, bet nodarbojas ar industriālo lopkopību.

ak, šis gaišais, mierpilnais, dvēseliskais vāciešu pārdomu laiks, vai bērniņam labāk pirkt kopmjūteri spēlēm par 1800 vai 800 eur.

izvārīju sautējumu un ēdu trīs ēdienreizēs pēc kārtas, nākamreiz vārīšu vairāk.

ienāk plikgalvis: labdien, es meklēju grāmatu, kas sākas ar "Mana"..
kolēģis: un beidzas ar "Cīņa"?

ienāk iespaidīga izmēra policists, tas, kurš pie mums reizi mēnesī pērk preperu scēnas žurnālīti, kas apgaismo par jaunākajām tehniskajām tendencēm apokalipses sagaidīšanā un štābiņa spēlēšanā. ierauga, ka žurnālam viens stūris neeeedaudz aizlocījies. nē, tad šito neņemšot, noliek atpakaļ plauktā un paņem citu eksemplāru.

ievēroju, ka kopš nesenās saskarsmes ar onkoloģiju, katru reizi sāpīgi sažņaudzas vēders, kad lasu, kā kārtējais latviešu ārsts intervijā piemin savu horoskopa zīmi, ar to pamatojot kādu savu rakstura īpašību.

šodien vācieši ierodoties pamācīt un visu zināt labāk nevis vērmahta zābakos, bet birkenstock sandalēs. Polijas - Vācijas attiecībām un ww2 sākumam veltīta diskusija.

kāds tētis ienācis savākt bērnam pasūtītās skolas darba burtnīcas, no kurām dažas iesaiņotas plastmasā. abi sašutuši izsakāmies par iepakojumu plūdiem, tajā pašā laikā es plēšu nost šos iepakojumus un pēc viņa vēlēšanās ievākoju burtnīcas jaunos plastmasas vāciņos.

sīkā pīkā degunlīkā, bruņota ar katram vācu bērnam obligātajām zobu breketēm veiksmīgai nākotnei, šogad ies astotajā klasītē, ienākusi pasūtīt skolai grāmatas. brīdi apmulst, kuru telefona numuru atstāt, mammas vai savu. galu galā tomēr atstāj savu, vēl pārbauda, vai uzrakstīts pareizais, viņai tomēr esot divi. elkonī iekārta milzu rokassoma, kas tā vien prasās tikt iegūglēta: čiekurs vārdā Michael Kors, maksā ap 150 eur.

biju mežā. izdzirdējusi motora troksni, pagriezos, a tur melnā volga, nē, melns, trekns suv. automobilis nepabrauca vis garām, bet apstājās blakus, logs nolaists, iekšā gadus desmit par mani vecāks onkulis konulis, prasa man ceļu, kartē skatīties esot slinkums. tā kā man tieši tobrīd nebija slinkums sniegt viņam izziņas, sākās saruna par manu izcelsmi, kuru iespējams izveikt divos veidos: patīkami un nepatīkami. konulis izvēlējās vidusceļu, uzrādīdams teicamas zināšanas ģeogrāfijā, vēsturē un rassenkundē, piedevām būdams tikai mazliet augstprātīgs un pārsteidzošā kārtā it nemaz neuzstādams, ka esmu kaut kas, kas es neesmu. atvadījušies un vienojušies par to, ka viņš brauks tālāk taisni un paskatīsies, kas notiks, viņš bagātīgi atlīdzināja manis aizkavēšanu ar nenovērtējamu padomu: "ja es būtu sieviete, tad tomēr tavā vietā būtu piesardzīgāks. šajos laikos."

topinambūru nepanesība.

spriežot pēc Kemnicas nemieriem veltītajiem komentāriem, FB grupa "Latvieši Vācijā" steidzami pārsaucama par "Latviešu stulbeņi Vācijā".

biju nelaipna pret divām kundzēm, kas uz ielas vērsās pie manis ar kādu vajadzību. nemaz neuzklausīju un neapstājos, tikai strupi pateicu, ka man nav laika. pēc tam iedomājos, ka viņas varbūt nemaz negribēja runāt par pestīšanu, dievu un sektu, bet vienkārši pajautāt ceļu vai ko citu.
un tas tikai tāpēc, ka viņas, pirmkārt, bija divatā, otrkārt, abām mugurā bija gari, neglīti svārki, kādus parasti valkā cilvēki, kas neaicināti grib ievilkt Jēzu savu līdzpilsoņu dzīvē.

bija ienākusi viena Frau Mutter apvaicāties, vai mēs varētu viņai atgriezt naudu par pirms gada nopirkto darba burtnīcu, tā kā skolā ar to vispār nav ticis strādāts.

It is no longer stylish to be fat, and it is decidedly unwise and unsafe. One trouble with fat people is that they not only become physically indolent, but they often become mentally lazy. If you think a minute you can remember individuals, from laborers up to presidents, who have failed because of fat. Politics aside, it is unwise to vote for a fat man because he is liable to drop dead any minute, and besides he often lacks the energy to put his good resolutions into practice.

R.L. Alsaker, M. D. Eating for Health and Efficiency, 1917.

ikvakara cīņā par to, vai šoreiz dzert dzelzs glikonāta nešķīsto suslu, vai tomēr rīzlingu ar burbuļiem, jau nedēļas divas kaut kā pārāk viegli uzvar pēdējais, it kā divu gadu atturības nemaz nebūtu bijis.

klauvējiens pie ārdurvīm, atveru: augšstāva kaimiņš tikai atnācis atvainoties jau iepriekš un apvaicāties, vai mani netraucēšot, ja viņš tagad urbšot sienā četrus caurumus.

Bis Johanni nicht vergessen
Sieben Wochen Spargel essen

tas ir noticis, uzburžinājos ar sparģeļu nazi. atcerēdamās, kāda trauma Ehegatim radās, kad mans mamucis viņam pie makaroniemartomātumērci piedāvāja skābētus kāpostus, saņēmu sevi rokās un pie dārgajiem sparģeļiem nepiekodu skābētu gurķi.

sengaidītais brīdis, nē, sapnis, kad tavs īrnieks ir ne tikai cilvēks, kas dienā apēd piecus saldējumus, bet vēl arī piedevām ārsts, kas ikdienā nodarbojas kā reiz ar taviem vēdera jautājumiem.

saņēmu oficiālu uzaicinājumu piedalīties pilsētas birģermeistara vēlēšanās. uzreiz sajutu milzīgu vēlmi vēlēt arī bundestāgu.

pilnīgi izkurtējuši un kūkas saēdušies, slīkām dīvānā, skatījāmies "Inglourious Basterds" un konstatējām, ka vienu no nacistēm tur atveido mūsu kādreizējā airbnb īrniece Petra.

pat gribēdama, nevaru uzburžujoties. no oakley reibst galva un metas slikta dūša, vienalga, polarizētās vai parastās. rayban tikmēr visās malās dīvaini atspīdumi, redzu pat savu sejas ādu.

atradu plauktā gadu vecu maizes iepakojumu un izvārīju maizes zupu. trīs dienas ēdām, ceturtajā sākās svepstēšana par bezgalīgo putru.

nevilcinājos ne mirkli un sāku decembri, izcepot 3,5 paplātes piparkūku pundurtakšu. piparkūku mīklas lielākais noslēpums, šķiet, ir nesākt psihot, konstatējot šokējošo faktu, ka medus mīkla ir lipīga, un nesagāzt iekšā vēl papildus kilogramu miltu.

"hier stehe ich, ich kann nicht anders," nodomāju un izcepu cepumus.

kamēr es sūkstos par vienādajiem ikea mājokļiem, tikmēr Valērijs no Kārsavas airbnb izīrē siena gubu.

vakar bija tāds vējš, ka mums no trešā stāva palodzes nonesa diezgan pasmago puķu kasti ar maurlokiem un pipariem. protams, protams, visupirms priecājos par to, ka neviens netika nosists, kaķi ieskaitot, kas tur parasti lejā tup un cer, ka pa mūsu logu sāks birt barība. tomēr tāds diezgan liels prieks arī par to, ka tieši tobrīd tur neatradās kaimiņu nedēļu vecais automobilis.

vismaz vienam cilvēkam jautājums par manu izcelsmi ir atbildēts uz visiem laikiem: Herr G. gadījās ienākt veikalā tieši tajā lieliskajā brīdī, kad es brīvi komunicēju ar "melno atraitni" no Čečenijas.