kaimiņi urbj, taisa pārkruto remontu, par kuru viņus apskauž un ienīst visa māja - viņi izlauzuši visu sienu, kas savieno istabu ar virtuvi. viņi ir dabūjuši atļauju izlauzt sienu. viņi demonstrē savu pārākumu ar urbjiem un švarcnēgera izmēra āmuriem. viņi pārākumā paziņo visiem kaimiņiem - *a u nas jevroremont*. viņi sāk agri, beidz vēlu. es nevaru gulēt. es nevaru lasīt. es nedzirdu mūziciņas. nedzirdu savu vainas apziņu. pa tām piecām minūtēm, kamēr neseko uztrūkšanās no urbja sevišķi spēcīga iegrieziena smadzenē, redzu sapni - man ir krāsasbalōniņš, es apņēmīgi dodos pie Tām durvīm un uzpūšu - k r o p l i s, b ļ e un apmierināta ņirdzu. cik neoriģināli. mana apziņa to pavisam noteikti nošpikojusi no tās sievietes, kas vienrīt bija uz manas kaimiņienes (kas savukārt paveda viņas vīru) mašīnas jumta uzpūtusi - m a u k a. cik neoriģināli.