biju nelaipna pret divām kundzēm, kas uz ielas vērsās pie manis ar kādu vajadzību. nemaz neuzklausīju un neapstājos, tikai strupi pateicu, ka man nav laika. pēc tam iedomājos, ka viņas varbūt nemaz negribēja runāt par pestīšanu, dievu un sektu, bet vienkārši pajautāt ceļu vai ko citu.
un tas tikai tāpēc, ka viņas, pirmkārt, bija divatā, otrkārt, abām mugurā bija gari, neglīti svārki, kādus parasti valkā cilvēki, kas neaicināti grib ievilkt Jēzu savu līdzpilsoņu dzīvē.