neatceros, kā pamodos, kā iekāpu vilcienā, ko domāju, ko no šodienas gribēju.
atceros, kā aizgāju uz Dablkofī un dzēru ļoti dārgu alu, kas patiesībā tāds nemaz nebija. un šī problēmsituācija rodas ne jau tāpēc, ka pie blakus galdiņa sēdēja slavenā Maya ar nezināmas izcelsmes filosōfēm, kas kratīja sirdi par to, cik ļoti nevar ciest Nīči un arīdzan ne jau tāpēc, ka vēlāk piekāpa arī mans bakalaura darba vadītājs un sāka smiet, ka tā kā akadēmiskie darbi jebšu referāti būtu jāraksta, nevis te jārelaksē miesas un prāts.
bet gan tāpēc, ka dzeramnauda jau bija iekļauta rēķinā.
Pelēkā ikdiena - Komentāri