46
what a strange day
piegarša pēc sapņiem, kur tu jūti kā tavs labais rīcīas nodoms ir pārprasts un no tevis atsvešinās un izsmej. ne tuvu ne visas pasaules ir sakļaujamas ar tavējo.
es biju ārā un sen nebiju ēdis ārā. one might think there is energy in prepared food. pēc tam uznāca tāds pievakares lūziens, ka atlūzu dīvānā tik cieši, ka nepamodos pat no tā, ka biju nosvīdis slapjš jo gulēju drēbēs. šos pat neatceros, bet arī bija līdzīga piegarša sapņiem. visa diea kā pa sapni mazliet, miglaina. ne slikta, ne izcentrēta. it kā no malas skatīta.

42

Galvu ārda: kayzo - wake up

ir ienākušās ziņas no vismaz 4 cilvēkiem, kuriem šonedēļ iestājies summer sadness. es pats arī jūtu izmaiņas savā enerģijā pēdējās pāris dienas, bet priekš manis novērojums radās jau pirms citu novērojuma un fakta.

šodien ir divu kafiju diena.

reāli pamodos atkal ar sajūtu, it kā būtu bijis kaut kur tālu tālu ceļojumā. un tajā sajūtā iekļaujas ļoti reāla perspektīvas maiņa.

Galvu ārda: Airwave, Gai Barone - Ladyblue

spēlējot tides of numenera, ja mana uzmanība ir nepilnīga un izkliedēta, manas izvēles pārsvarā iet sudraba virzienā, bet ja esmu pilnīgi pievērsies, iet uz indigo vai zeltu. gluži kā dzīvē.

tikko nodevām Googlei uz review darbu.
kur ir mana katarse?
it kā varētu iedzert, bet es negribu alkoholu.

vibin on ma bicycle un cilvēki uz ielas visi vnk pēc mūzikas klipa izskatās. tik skaisti un izteiksmīgi.
29.

Galvu ārda: underworld - nuxx

hehe
host approved joint

es jūtu jutekļus izplešamies
visu dienu jau sekoju līdzi mazajām detaļām ko prāts ar mani izspēlē
es atceros kā es pat ausis nenovilcis pakratīju galvu kad klāt nāca vecs dzērājs un prasīja kaut ko
bet citu dienu es apstājos pie akla onkulīša pie bērnu pasaules un iedevu viņām divīti un viņš sak pag pag un izvelk no kabatas akmentiņu un iedod man. mans akmentiņš stāv galda atvilknē. vēl man tur stāv plakans akmentiņš, uz kura kādreiz sēdēja trīs kastaņi - viens lielāks, viens mazliet mazāks un trešais galīgi mazs. tie bija Madaras kastaņi.
es biju pie frizieres un ienesu līdzi telpā savu telpu un cilvēkiem kļuva vieglāk un mēs runājāmies un visi smaidīja.
man uz ielas tīņi blakus izteica komplimentu par foršu kreklu un viens no viņiem, blonds un zilām acīm, bet noskrandis piedāvāja mainīties tur pat uz vietas. es apjuku no viņā jauneklīgās bezapdomības, bet man ļoti patīk savs krekls. nav tur ko daudz piedomāt - vai es biju pārāk vecs tādam manevram uz matīsa un barona ielas krusta. bet viņš nesakautrējās. tas ir labi.
manas acis ir kā taustēkļi gari un viņi staro un viss kam tie pieskaras izmainās un man pašam ir neērti no tā kā cik ļoti mainās, jo man taču nav tiesību tā visu redzēt un varēt aptaustīt ar gaismu. man tādās dienās negribās aizvērt acis nekad.
26.