If i were a building, i’d be a castle with a heavy gate and a massive front door. Inside there’d be secret passages between rooms and floors. A cozy fireplace, a warm and bustling kitchen with two pantries, an echoing chapel with a vaulted ceiling, and tall, silent towers from which to look at the stars. There’d be a creeking stair into dark, foreboding dungeons covered in spiderwebs and a slightly dank breeze coming from passages without an end. There’d be a dusty, chaotic library with books all unsorted every which where.

dirsā Latviju :D
Sprīdītis šobrīd ir zem ripām un sūkā pimpjus padjikā.

biju pie friziera. nopirku hesītī pusdienas.

"It's easy to get rid of a real person. You can abandon him or her, you can kill him or her, whatever. But a ghost its much more difficult to get rid of." Slavoj Zizek

atkal nāca raudiens runājot ar omi.

When something annoys you, it could be because you're living in the future.

lose your religion

Galvu ārda: death from above - freeze me

pelēniem patīk mans tosteris.

Bija tāds liels developeru komplekss un daudz darbinieku un visi mūsējie arī. Es ilgi biju aizgājis uz pusdienlaiku un man kaut kas nievājoši pārmeta. Es tam nepievērsu uzmanību. Man bija jāmāca viena padotā. Es tai pusdienlaikā biju autobusā uz kaut kurieni tālu. Dzīvojām istabiņās kopā pa 4 un uz dīvāna sēdēju blakus meitenei un mēs runājāmies un bija mīlīgi un viņu no otras puses cits džeks koļīja. Viņa man piekļāvās un mēs apskāvāmies. Mīļi bučojāmies un viņam blakus piesēdās cits džeks. Tik liels ka viņš viņu varēja paņemt kā lelli un uzsēdināt uz ceļa. Sajutās kaut kāda disonanse. Ienāca kaut kādas meitenes, kuras izturējās pret mani, it kā, es būtu šovinistisks douchebags, es par to varēju tikai pajokot, cenšoties pavērst perspektīvu, bet viņām nebija humora izjūtas un viņas nesaprata. Sāka mani kkur vilkt un bakstīt. Warehouse telpa, kur cits džeks kaut kāds, izrādās ir īstais douchebags un grib kādu nogalināt. Šeit jaucas kaut kas kopā ar sēdēšanu un mācīšanu. Es viņam situ ar asām drātīm. Beigās uz grīdas ir tāds režģis, uz kura asumi un es viņu tur uzmetu un viņš visur caurduras un noasiņo. Visi citi aiziet projām. Nav sajūtu par to ka būtu kas izdarīts pareizi, vai nepareizi, nav nosodījumu. Es vienkārši esmu pats par sevi. Pēc tam izrādās, ka tas ir bijis tas pusdienoārtraukums. Stāvam lielā aplī visi zālītē ārā un spīd saule. Miša Kuzmič joko ka nav ko iedzert, bet man nez kāpēc ir līdzi apslēpta milzīga ūdenspistole pilna ar šņabi, kuru es šauju gaisā un viņam un viņa blakus stāvošajam tas šņabis uzlīst virsū.

man tā bieži negadās, bet esmu uzsēdies uz dziesmas.
ja klausies, uzliec skaļi.

Galvu ārda: violent soho - covered in chrome