šorīts smaržoja pēc sniega

es gāju pa mežu gar jūru un no kokiem varēju ieliet savā glāzē šķidrumu, it kā, sulas no zar bet tās nebija sulas, bet gan kaut kas ko man bija bail dzert. tas bija mazliet eļļains un rūgts un zari no kuriem tas tecēja nebija šajā pasaulē. es to iedzēru un milzīgs koks manā priekšā sāka vaibstīties. tas atvērās un es tajā varēju ieiet iekšā un kļūt par to.

man patīk skaņas, kuras es nezinu no kurienes nāk.
man patīk gaisma, kura es nezinu no kurienes nāk.

es gribu klausīties dobjā šalkoņā, nezinot no kurienes tā nāk.

I shuddered at the awareness that I was no longer a normal human being. How on earth would I exist as a member of the human race with this heightened perception that we are each a part of it all, and that the life force energy within each of us contains the power of the universe? How could I fit in with our society when I walk the earth with no fear?

i change people

uz slapjiem liepziediem var baigi paslīdēt.

es aliņu nesūcu, es viņu sūknēju.

birzkops cirsis ruzulis zebņickis

birzkops cirsis ruzulsis zebņickis