Akmeņi plīst
viņa velk arklu pa lauku
kā plīvuru
ar milzu mākoņu svaru
egles krustā krauklis
skatās garām tālumā
ar līkni
telpā un laikā
zem klusuma svara
arkls mūžībā kā jūru dzīvība
viļņo, neskaitot.