Pumpuru vidusskolā no aktu zāles gāju iekšā istabā, kas bija tikai priekš skolotājiem, kur sēdēja direktore Kausiniece un lasīja grāmatu. sajūta viena no tām, kura fiziski bija sapnī, bet dzīvē neeksistē. ķipa jūtuotra zināšanas sajūtu. lietas iespaids uz laiktelpu ap to pagātnē un tagadnē piemīt lietai kā īpašība. tā pat kā krāsa. kaut ko pārmijām par to grāmatu. tālāk istaba bija reizē gan kultūras akadēmija, gan zirgu pasts ar nobružātām sienām, no kuras redzēju citu istabu, kurā krēslos sēdēja meitenes un kalusījās prezentāciju. izrādās, ka es gaidīju tur kādu, ko nebiju saticis vēl. satuvojāmies, it kā acu kontakts būtu virve, kura no acīm abus savelk klāt.