pie sienas bija Madaras izlaiduma bildes.
pēc tam biju retrīta teritorijā. tādā plašā un daudz augiem un nebija gandrīz neviena cilvēka. es tur, it kā, stājos kā dalībnieks un biju ģērbies drēbēs, kuras valkāju pirms 10 gadiem. teritorija bija tik liela, ka apkārt bija jābraukā ar lieliem, hromētiem elektriskajiem tricikliem. es iegāju pirmajā telpā, uz kuru mani nosūtīja laipnā uzņēmēja un tur džekiņš, kurš pasniedza izrādījās viens no maniem pirmajiem mācekļiem un asarām acīs mani apskāva.
a pirms tam es nācu no ēkas, kurā nebija elektrības un vajadzēja slēgt caur aifounu klāt, bet tikai tad kad saimnieks bija uz vietas un es nezināju kad viņš ir uz vietas.
.
.
.
.
pēc tam braucot uz darbu ar riteni, pie 1/2dienu stūra pār iielai braucot saskatījos ar gaišrudu meiteni uz burtiski pus sekundi un man tā bliež pa iekšām!