Vakar es nepareizi pārgriezu pulksteni. Nokavēju mēģinājumu. Nokavēju darbu. Manas maiņas laikā saspērās pilns veikals ar cilvēkiem, es biju atstāts viens un kāds urla nopizģīja melnu epiphone uz 400Ls. Mans draugs nomira. Mans istabas beidrs to - be, mani pēkšņi pameta. Tad es atcerējos, ka es neesmu neko ēdis, un es sāku svīst un noreiva galva. Tad es sēdēju vilcienā un domāju cik dzīve brīnišķīga. Par spīti visam morāli jutos reti jauki.
Man patīk kad tu mani aidzen gulēt. Sapņos atkal visādi kukaiņi salidoja.
|