kāpēc visām lietām ir jāpastāv šai saulē kaut kādā mūzīgā pretspēku jeb pretrunu balansā? kāpēc kaut viena lieta nevar būt pašpietiekama savā būtībā un neradīt ap sevi metafizisku dualitāti.
viss ir tikai perspektīvas jautājums. viss es uzskatu par negatīvu ir tikai pāŗbaudījums. mācēšanā pieņemt slēpjas dualitāes vienotība. esamība mierā ar abām pusēm un sevi.
edit: es vēl neesmu bijis uz jogu :D