smiekls no paldies ir svēts.
mani ārstē tā klāt būtne.
mana seja ir kā reizē panisks kliedziens un nekontrolējams laimes smaids.
es reizēm nesaprotu, bet tad es pēkšņi attopos, ka nesaprotu tāpēc, ka esmu aizmirsis neskatīties caur sevi un mani zemo un zemē tā pati klāt būtne un es atlokos un atliecos un sakņūpu un milztu un man nevajag sevi, nevajag neko. vēl ir jālec.

Galvu ārda: Ujo - Reneissance