Vērojot un redzot vairāk, kā parasti ir pēc meditācijas, ja esmu cilvēkos, es manu kā uz mani skatās zemojoties, un man kļūst ļoti neērti. Tas izskaidro kāpēc es pats vienmēr sevi samazinu, bet pēc atvēršanās prakses tā dabiski nesanāk. Bet arī tā zemošanās ir kaut kāda nepareiza, it kā, instinktīva. Bet tam nebūtu jābūt sakara ar tādu hierarhisku domu. Tā, it kā, es būtu kāds karalis, kura priekšā būtu jāklanās. It kā, tie cilvēki visi būtu sisti.
***
Likās, ka ne, bet arī man tomēr kaut kur kremt tā vardarbība.