tikko atnāca atmiņas par veselu lērumu sapņu, bet tās jau nejutās kā atmiņas par sapņiem, bet gan vienkārši atmiņas, tik tādā zemapziņā vai citā līmenī par to kā tēvs nācis pie mums mēģināt dzīvot Vaivaros atkal un atkal un atkal. tāds kā vesels dzīves posms, bet ne šai dzīvē. tā nekad nav noticis šai dzīvē. vai es to tik daudz esmu sapņojis tāpēc, ka gribēju lai tā ir vai tāpēc, ka man bija bail?
ķermenis atver prātu.