Pērngad man zem loga bija lapseņu pūznis, kad ievācos. Mans logs bija uz dienvidiem un jumta istaba nozīmēja slīpu jumtu. Man bija cauras sienas un man regulāri istabā līda iekšā lapsenes pa vietām, kurām man nebija ne jausmas. Kā arī caur logu spraugām. Es nevarēju sagaidīt vasaras beigas, kad viņas izvāktos un izsaucu indētāju. Man tai brīdī kad viņš sāka pūst spraugās pulveri, sametās nelāgi ap dūšu, bet bija jau par vēlu. Es pēc tam vēl vairākas dienas skatījos apdullušas lapsenes, kuras meklē savas mājas un ripo lejā pa jumtu. Man bija tik ļoti skumji. Es nezinu vai es sev esmu piedevis. Siltais laiks gan beidzās pēc pāris nedēļām. Man tā arī neviena nebija iedzēlusi. Tagad man sāk kļūt nelāgi arī sitot mušas.