ar draugiem klīdām pa drupām, kuras gāja augšup un lēnām pārtapa pilī ar neskaitāmiem torņiem un šķībiem gaiteņiem un milzīgām aulām un balkoniem un pa logiem varēja redzēt kā mēs ceļamies virs majestātiskiem kalniem un klintīm un mākoņiem. Kā arī pils bija pilna ar dziedošiem, dejošiem un rotaļas un mīklas spēlējošiem burvjiem. Tādiem dikti Latviskiem un ne jau viņi tur mētāja gaismiņas vai kā tā, bet es zināju, ka viņi ir burvji. Apmēram kā tie kas Pokaiņos.