it kā vajadzēja palīdzību meitenei. post-apo stilā. bet tāda vārīga un nevarīga, izrādijās, tā bija sērga, nevis cilvēks, kam vajag palīdzību; tā man teica kāds no malas, bet neviena blakus nebija. tumši kalni un putekļi. pēkšņi sapratu, ka nevar ļaut pieskarties, tā nu es turēju viņas bālās, vārgās rokas aiz delnām un aizspiedu vēnas, kamēr viņa kļuva bāli zila un pakrita. bija arī tāda jocīga galva, pa pusei kā zīdainim, pa pusei - citplanētietim, amorfa, kurai uzkrita virsū akmens ar malu pēc tam.