Naktīs vērot lielas, publiskas, puspazīstamas ēkas ir kā bērnībā bija skatīties ledusskapī. Redzēt īpatnības.
Melanholiska sajūta par Jelgavnieku pāra traģēdiju. Bijuši labi cilvēki. Nez vai pēdējos mirkļos viņi savā būdiņā vienkārši nolēma kopā palikt un aiziet ugunī no šīs saules? Ne ba jau, ka nebija pie samaņas.
Dzīves kopuma un patiesuma mirkļu kontrasts. Visa dzīve kādā lielākā perspektīvā ir viens patiesuma mirklis.