btw man bija pieredze meditācijas laikā, kurā redzēju no sākuma abstraktus paternus mirgojam un mainamies, pāŗaugam citos, bet vienā brīdī kļuva pilnīgi tumšs un iznira priekšā violets apaļš objekts, kuram apkārt bija spoži dzeltena maliņa, kura kustējās un mirgoja. gandrīz visapkārt, izņemot daļai, kur varētu iedomāties kaklu tam violetajam objektam. izmēru ziņā atgādināja galvu, jā. tad tā maliņa apkārt auga līdz kļuva par zeltainu kroni ap to lillā galvu un kroņa struktūra bija tāda, it kā, no tūkstošiem zeltainu kristāla adatu, kuras visu laiku mirgo un mijās savā starpā. objekts bija no sākuma man priekšā un sāka celties augstāk, kā man diagonāli virs galvas un kronis apņēma visu galvu un kļuva vēl spožāks kā kvēlojoša zvaigzne kļūstot no dzeltana gandrīz balts un pēc kāda brīža izkūpēja, kā ieejot atpakaļ fona tumsā. atšķirība starp patterniem un jebko ko es iepriekš esmu piedzīvojis bija, ka bija sajūta ka es reāli kaut ko redzu. tā sajūta kad tu redzi kaut ko, kas materiāli tur nevar būt, kā spoku un vienā brīdī kļuva reali bail.
|