Here we go.
Šonedēļ ievācos savā dzīvoklī. Daudz mantu un daudz uzjundītas bagāžas. Aiziet no darba arī emocionāli. Tas ir vienmēr mazliet līdzīgi nāvei vai šķiršanās sajūtai. Haotiska nedēļa kamēr es sev atkal racionāli teicu, ka viss taču ātri un vienkārši, bet nē - es jutos sūdīgi un dzēru. Bet tagad būs labāk. Tagad turpināsies tālāk lielā doma un es mācos uzstādīt mazus un reālistiskus mērķus. Kā solīšus. Ne tikai tai lielajai domai, bet arī personīgus. Šie lauki rezonē viens ar otru un nodod viens otram stāvokļa informāciju. Kad tu pasaki savu patiesību personīgajā laukā, tev kļūst daudz skaidrāks redzējums tavā materiālajā pasaulē. A bet uz otru pusi tas nemaz gluži tā nedarbojas. Tātad es laikam gribu pateikt, ka personīgais lauks ir tas svarīgākais un tie šķēršļi, kuri man šķiet šķēršļi materiālajā laukā ir šķēršļi tikai tik ilgi kamēr mana prāta agregātstāvoklis tos uztur.
1