If i were a building, i’d be a castle with a heavy gate and a massive front door. Inside there’d be secret passages between rooms and floors. A cozy fireplace, a warm and bustling kitchen with two pantries, an echoing chapel with a vaulted ceiling, and tall, silent towers from which to look at the stars. There’d be a creeking stair into dark, foreboding dungeons covered in spiderwebs and a slightly dank breeze coming from passages without an end. There’d be a dusty, chaotic library with books all unsorted every which where.

Kaut kam skaidroju par ceriņu līdzību ar kaut ko, kad ir ziema. Imantā gāju starp tādiem un vienā bija iekārts banānu ķekars. Paņēmu vienu, no blakus mājas iznāca Jānis, kko teica, iedeva viņam, apsēdos uz ietves, ēdu banānu, pretī nāca gorilla, gribēju viņam iedot, bet viņš jau bija gabalā.
Satiku Madaru. Gulējām vnk gultā blakus no rīta un es viņu sabučoju un kko jautāju, viņa neatbildēja. Viņai bija garas brūnas ūsas, kā zābakbirste.
Man vienmēr naktī trūkst gaisa.