Tikko piecēlies atcerējos, ka Miera ielas dzīvoklī ļoti biežs sapņu motīvs bija es ķipa pieceļos un gribu ieslēgt gaismu, bet slēdži īsti nedarbojas nezkapēc vai spuldzes ir izdegušas un iedegas tikai tā ļoti vāji un blāvi un nedod necik gaismas. Tik tālu bieži un ticami, ka kaut kur psihē arī nomodā apšaubīju to gaismu un tumsai vienmēr tur bija ļoti nelāga piegarša. Vai es būtu sajutis kaut ko kas ir bijis un palicis tajās sienās? Nezinu, bet man šķiet tā vieta ir redzējusi šausmas. Lai nu kā, šeit man sienas patīk un ne reizi nav bijis kāds negatīvas nokrāsas sapnis par vietu. Lai arī kāpņu telpā nav gaismas un man pie durvīm ir spocīgas kāpnes uz atvērtiem bēniņiem. Cik viegli mēs aizmirstam kādu sāpi vai traucējumu kolīdz tas pazūd.
|