manas mūžīgās krēpas un hroniskās iesnas tagad nāk laukā un vairs neiestrēgst kaut kur nezin kur.
manas vaigu sakodiena rētas ir kļuvušas mazākas.
man ir vieglāk sev pieskarties jogā.
es sev to pierakstu un atgādinu, lai es pats nesajaucu. jo viss ir tādā vieglā, neskaidrā ņirboņā. ne tajā kad tev tirpst dibens un šķiet, ka tūlīt izdirsīs ledainu ķieģeli, bet tādā labā, kad zobi tirpst elektrizēti.

Galvu ārda: nathan hughes - glove

holy šit.
tā rezonanse no visa kas notiek aizgāja vēl tālāk.
es negribu būt techā, es negribu būt `biznesmenis`. es neiešu par to visu cīnīties pēc citu noteikumiem, jo tas zaudē jēgu un es jau piedaloties kļūstu par zaudētāju. visi tie meli, slēptie nodomi un izvairīšanās no patiesības tikai naudas dēļ. vairums vēl arī cenšas dzīvot pēc kaut kādas svešas `veiksmes` formulas. tas ir pizdec kkāds. psihopāti. ja es atsakos no saviem iekšējiem kompromisiem, pēkšņi visi ārējie arī kļūst tik acīmredzami. man tas nav vajadzīgs.
gan jau ka nomiršu viens zem tilta. :D