Jūtos divkosīgi. Neesmu neko izdarījis, bet tāda sajūta ir. It kā, pret paša dvēseli būtu noziedzies. Jā jā es zinu, dvēseles nav, Juri. Tu vienkārši esi lohs un visu lieki sarežģī, Juri. Bet nē. Tā ir mana pasaule un es tā jūtos. Zinu arī kā šis te skan, bet es tomēr esmu pavisam cits cilvēks nekā pirms es aizbraucu no šejienes, un vienīgais ko es varbūt cenšos kādam ieskaidrot ir saviem vecajiem paziņām pārlieku parādīt ka un kā es esmu mainījies. Gribu viņiem parādīt kā ir paskatīties no cita skatpunkta un lai viņi mani ieraudzītu savādāk un tas ir diezgan smuļķīgi un liekulīgi. Bet sanāk tikai tā, ka es ieeju viņu pasaulē un pie tās robežas nometu visu jauno, kas ir mans un tā pat ieeju viņu pasaulē bez savējās. Ā, Juri, nu tu atkal kaut ko gvelz. Tu jau esi tikai liels lielībnieks, Juri. Nē, es esmu cits cilvēks; es esmu milzis. Ir stulbi kaut ko priekš sevis nostādīt kategoriski, bet man sevis labad vajag mazāk ļaut savai jaunatklātajai enerģijai aizplūst pie apkārtējiem, kuriem nemaz tas nav vajadzīgs - kuru pasaulēs tādas lietas nemaz neeksistē. Tāpēc Ardžūnam arī bija tik grūti uz tā kara lauka stāties pret saviem tuvākajiem - jo ir daudz grūtāk palaist vaļā to sevi kas ir tuvs tev tavos tuvākajos; to kas jūs saista. Es esmu stipri par naivu savā attieksmē pret citiem. Lai kultivētu to ko vēlos sevī kultivēt, nevar atjaukt ar to, ar šito un vēl kaut ko. Tā pat arī ar cilvēkiem. Katram ir savas enerģijas un pat ja viņi paši to neapzinās, viņi pasaulē nes savu rezonansi un nospiedumu. Mēs katrs esam pasaule sevī un katru dienu mēs mostamies citi un tie kam tas jāredz, to ieraudzīs paši.

Gars - : sad