Es esmu tuvumā zudis, No klātbūtnes par būtni kļuvis, Tas ir kā pie jūras mājām esot, Aizmirsti par jūras smaržu, Bet es esmu arī jūrā slīcis, Pilnām plaušām, līdz stingumam, Pelēksaltu ūdeni par elpu turot, Gluži zils vai ticis. Tā tagad manī pašā Priežu sveķus par dzintariem vērš, Kamēr katra mana elpa, Sāļu vēju dvēš.
|