īpatnēji bija, ka parasti tādu sapņu vidēs sastopu daudz draugus vai arī nesastopu nevienu, bet šoreiz sastapu daudz jaunu draugu.
es biju uz tādu kā iestājpārbaudījumu. tādā palielā telpā palēnām ieradās arī pasniedzēji, kuri nu tur ņems un vērtēs.
bija daudz intersantu cilvēku apkārt un gaisā apkārt virmoja tāda kā sajūta - kad tu esi vietā, kur cilvēki ir atnākuši ar tādu apslēptu nodomu, it kā, viņi zinātu kaut ko un tu nē. man bija tā visai neērti, bet es arī neko īsti nezināju un nesapratu. man bija krūzē sīrupūdens un tad vienubrīd man pienāca klāt viens džeks un parādija, ka mans ūdens ir sasalis es tābik saskumu, bet vienalga. tad es gaidīju. telpas priekšā bija tāda kā iekārtota vieta ar pāris grāmatu plauktiem un tepiķi. es visu laiku sēdēju malā un vēroju ko nu tur katrs ies un darīs un tad citi vēroja kā uz tepiķa katra cilvēka prezentācijas laikā mainās raksti un, šķiet, ka tam bija saistība arī ar vērtējumu.
pienāca beidzot arīmana kārta un man bija izjukuši mati un es biju pazaudējis matu gumiju, kuru atradu tik pēdējā brīdī un tas viss jutās ļoti neērti un mēģinot tur priekšā sakārtot matus man nekas nesanāca. bet tad es pavēros no tās vietas uz vietu, kur biju sēdējis un visi pārējie arī, un pēkšņi telpas perspektīva kļuva mazītiņa un tā vieta, kur es biju sēdējis - un citi, kļuva tāda saspiesta un maza. Tas patiesīā notika tai brīdī kad es piecēlos un apstājos tai priekšā, kur es tā kā ar sajūtu pacēlos. Tad man viss uz brīdi traucēja un bija par ciešu. Man nebija vairs drēbju mugurā un kaut kādus traukus un blakuslietas man bija jāpastumj malā, lai man būtu vieta. Tas viss tā ļoti neērti un neprofesionāli, protams, tās visas prezentācijas ietvaros. Un tur tai visā procesā neskaitāmas nianses un visādas darbības apkārt notika vēl, bet tad beigās es ieraudzīju visus tos cilvēkus kā viņi sevi paši nemaz neredzēja un apsēdos, noliku kreiso kāju sev labajā pusē un labo - tai pāri labajā, ieelpoju un sāku raudāt. Un tad es pamodos.