Es dejoju teātri. Dejoju pēc formām, kā baletu. Skaistu izrādi par mīlestību. Bet mana loma nebija man redzama. Man tā bija īstenība, un pēc izrādes es nesapratu, kur pēkšņi pazudusi visa mana dzīve. Es ieslēdzos teātrī viens, un pa apaļu jumta lodziņa metu ārā krāšņas gaismas, lai mani neaizmirstu skaistākā sieviete pasaulē. Bet ieradās tikai bruņoti vīri. Es metos jaunā dejā un visiem viņiem pārgriezu rīkles ar mazu nazīti. Ļoti reālistiskas un dinamiskas sajūtas. Šodien jūtos kā iemīlējies, tikai nevaru saprast kamī.
Kā arī.. biju omei sakramēt malku. Forši.

Gars - : calm

ja rīt atkal nebūs kārtējo solīto vētraino laikapstākļu.

Gars - : groggy