Aukstā laikā jeb kuras smaržas smaržo labāk. Vai arī tās ir tikai manas asociācijas kaut kādas. Nu, šalle un jā... neko.
Darbā es mūžīgi sēžu un blenžu uz cilvēkiem, kas staigā garām. Tā nu es kaut kad redzēju kā paiet garām divi kurlmēmi melnstrādnieki. Jā, nu tie, kuriem ir bikšu kombinzoni ar tām lencēm un viss ar špakteli. Viens ar stipri čirkainiem matiem un otrs vienkārši pēc cilvēka. Katrā ziņā viņi nebija tipiskie slāviskās izcelsmes vai arī vienkārši parastās latviešu šķiras sociālās apakššķiras pārstāvji. Abi galīgi neiederējās latviešu špaktelētāju parastajā sabiedrībā. Un varbūt arī nebija, jo viņi bija kurlmēmi. Bet stilīgi. Gāja un smējās un noteikti tās visas zīmes saturēja kaut kādu anekdoti. Tādi, kurus kārtējais pseidomākslinieks varētu uzņemt ar kārtējo kanonu, un baigi smukā bilde sanāktu. Tāda dzīvīga. Karoč ko es gribēju pateikt ar šito visu... es nezinu.
Savukārt vilcienā man pretī apsēdās galīgi jau izkaltēta tante. Brutāli vecs pensis. Un smirdēja pēc polietilēna maisiņos gadu glabātām zeķēm. Un kad viņa sāka rakņāties pa somu, es sapratu, ka visi vecie cilvēki glabā visu polietilēna maisiņos. Varbūt tā ir kāda pretpiesārņošanas akcija. Viņi vēl arī mazgā tos maisiņus, un izmanto glabāšanai vairākas reizes, tā maisiņi sāk smirdēt. Mana ome dara tāpat. Man bail no veciem cilvēkiem.
Es tagad komponēju. Uz GP gan, bet jā... Bet es patiešām gribu dzīvot tanī vietā, no kuras ir 10 minūtes līdz mēģinājumu zālei. Ja pastāv kādi augstāki spēki, tad lūdzu. To varētu skaitīt kā avansu ziemassvētkos vai kautkātā. Lai gan šinī gadījumāl augstākie spēki ir kaut kāds čalis, kurš rindā vienkārši bija pirmais. Savukārt vēl augstāki spēki varētu būt mašīna, kura viņu notriec or something. Meeeeh!1111 I`m being selfish right abooout... now. xD

Gars - : kvī
Galvu ārda: New Found Glory -