Es tikai staigāju tāds kādu mani redz tāpēc, ka izskatās spēcīgāk. Ja tevi neredz, tad no tevis ir bail, jo cilvēka dabā ir baidīties no nezināmā.
Jau 11 gadu vecumā man patika noslēgtie un apspiestie, lai gan es to nesapratu.
14 gadu vecumā mani mati bija sarkani un gaisā, man bija sarkanas botas, krekls ar `fakjū` ideju, pleijeris ar sūdīgu metālu un es sūtīju visus dirst, jo man viss riebās. Jes. Pie kā es esmu nonācis kopš tā laika? Garāki mati un labāka mūzikas gaume.
Es atceros kā man riebās visi mani klasesbiedri, bet bija kaut kādas meitenes, kuras man nāca klāt un jautāja kāpēc visi džeki nevar būt tādi kā es. Viņas noteikti ar to domāja klases džekus un gribēja, lai es uztveru to kā komplimentu, bet viņas es arī sūtiju dirst, jo man patika tikai mūzika un visi džeki mani ienīda, jo meitenes gribēja, lai viņi ir kā es.
Tā radās Juris ZB ar bezizmēra dirsu.
Mļe, vaidzēja man kaut kādā psiholoģijā stāties. Varētu būt Freids #2. Nez vai es jebkad domāšu par dzīvi kā par vienu lielu algoritmu. Ne jau es sev atkal glaimoju, bet interesantāk varētu būt.

Gars - : flirty
Galvu ārda: Donijs