runā jumts Archive lūrēt dūmenī eta ņe ja
+ jauna kumode + izgāzt sienu + svešās šķeldas + būvbedre + kaimiņi

• 5/18/07 10:50 am
• Garšīgi, Mandra.:)
• 2 piedūrāscepies, rausīt

• 5/15/07 12:56 am
• iesim, aizkaru stanga, pastaigāties
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/07 11:43 pm
• šodien parkā mana soliņbiedrene bija krievu tīņmeitene "Čau, te Daša". Daša zvanīja pa telefonu un trīs reizes atkārtoja: "Nevajag pirkt tās otiņas."
  "Tu mani nesaproti ne pa krieviski, ne pa latviski," - smējās Daša.
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/07 10:30 pm
• lai ārā citiem gaiļpieši zied un zemes vēzis dīc, mums iekšā - datoriņā circenītis dzied
• 2 piedūrāscepies, rausīt

• 5/6/07 11:54 pm
• a pirms nedēļas pusnaktī es sēdēju džipā, nesmuki noparkojies pie lidostas durvīm, atvēris abus logus, skaļi dungoju 'sucking too hard on your lollipop or love's gonna get you down', situ takti uz bremzes pedāļa, un viegli iesvīdis kāri raudzījos uz katru ārānācēju, nevarēdams sagaidīt ēriku, un nekas mani neuztrauca - mazi sviedriņi, daudz siekaliņu, čupa čups mutē un mīlestībiņa pa visu ādu
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/6/07 09:57 pm
• ir diezgan daudz lietu, ko es gribētu un, ja labi gribētu, varētu izdarīt un palīdzēt savai rodņai, un brīžiem es aizmiegot par to vien domāju, taču tai pašā laikā es ļoti slidinos un nespēju notvert to robežu, kur beidzas manas saknes, pienākums un sirdsapziņa, un sākas mans stumbrs, mana dzīve, brīvība un atbildība, es domās varu pierakstīt glītrakstīšanas burtnīcu ar ķeburiem 'there's a room for all of it', taču sapludināt akvareli nesanāk, jo krāsas ir tik dažādas, pat nesaskanīgas, manas sarunas ar māti ir tādas kā pastaigas pa pārapdzīvotu pilsētu sastrēgumu laikā, kad nogurušie mājāsgājēji neveiksmīgi cenšas izvairīties no uzbrūkošām reklāmām autobusu pieturās, protams, tu pārciet visas bildes un skaņas, un aizej mājās, taču izvairīties nav izdevies un nosaukumus arī tu neatceries, bet sapratis neesi neko, es domāju - ja es pakāptos viņai pretim, es tā kā varētu 'wash my hands clean' par visu, ko viņa ir devusi man, un, iespējams, man ar to sajūtu pietiktu harmonijas un mīlestības sajūtas visam mūžam, un es arī domāju - cik daudz man paietu garām, cik daudz es neredzētu un ka tad es būtu 'lost in dreams of our fathers', un es jūtos vainīgs, bet nezinu, par ko vairāk
  varbūt, ka es varēju iztikt ar 3 vārdiem - 'visam savs laiks', bet, davaj, nostopējam savus fonā skanošos winampus un aizkustinošās vai aizraujošās dvd filmas, kuras ir tik ļoti 'life alike', un tagad tāpat vien piezvanām mammām, un piektdienas vakarā saģērbsimies very sexy, smaidīsim, iereibsim un padejosim uz galdiem, a vasarā aizlaižam uz āfriku, a mājas celsim pēc gadiem diviem, a mīlestības mums nekad nepietrūks
• Current Music: Depeche Mode - Precious
• 22 piedūrāscepies, rausīt

• 5/6/07 09:25 pm
• atceros, kādā filmā bija čalis, kurš 15 gadu vecumā pēkšņi atklāja, ka ir daltoniķis, tā es šodien pēkšņi atklāju, ka mana māsa ir kurla uz burtu 'M', tādējādi sanāk, ka viņa visu savu dzīvi domā, ka ir tikai maza nevainīga aitiņa, kā mēs ar brāli viņu apsaukājām
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/6/07 12:27 am
• Dievs svētī snukeru!
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/3/07 12:23 am
• neatradu asiizei, kā kaķa acis gail
  atradu ko citu kņudinošu
  
  visskasbija-visskasbija-bijnotīravēja
  
  /dziedāt čukstus/
  
  kāds atceras?
• 3 piedūrāscepies, rausīt

• 5/2/07 10:49 pm
• šodien kazlēns pie visiem ciemos gāja (izņemot, protams, vecmāmiņu). biju bankā, pastā, drogās, fotosalonā, tautas balsošanas parakstu vākšanas vietā, solārijā un pmlp. un to visu stundās divās. jūs tā mākat?:)
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/2/07 12:54 am
• šodien varētu atzīties vairākās lietās, ko neesmu nevienam teicis, pirmkārt, bičiņas vecvecāki strādājuši Maskavas cirkā, tā kā bičiņa ir krievu kuce un tas šo to izskaidro, otrkārt, pēc jāņiem plānoju sadedzināt zāles kušķi (bet ne kūlu!), lai tā pelnos un melnajos piparos apvārtītu marinētu lasi, treškārt, manā walkman plejlistē ir ieviesusies time after time 'lūgšana' no albuma 'baltie ziemassvētki', kur tas mazais puisītis skaita tēvreizi, un katru reizi, kad dodoties kaut kur manā everything randomizētajā listē ausīs uzgriežas tas gabaliņš, es apstājos un sasvīstu plaukstās
  
  turpinājums sakos
• 6 piedūrāscepies, rausīt

• 4/8/07 09:50 am
• lieldienas naktī redzētie sapņi piepildās. savukārt, ja sapni pastāsta, tad tas it kā nepiepildoties.
  tīri tā - bilancei.
  
  šonakt sapņoju, ka strādāju tirgū, tātad - tirgojos.
  pie manis ir atnācis ciemos minka un prasa, lai es viņam iedodu naudu.
  šim vajagot nopirkt 2 kilogramus sviestu.
  minka prasa un īd, kļančī un ņaud, līdz es neizturu un saku:
  "ja tu vēlreiz man paprasīsi naudu sviestam, es tevi aizvedīšu uz kinoteātri un atstāšu tur pusotru stundu"
  a minka tā paskatās uz mani viltīgi, viltīgi un prasa:
  "A TEV DIKTOFONS IR???"
• 5 piedūrāscepies, rausīt

• you only live twice
• 4/7/07 10:41 pm
• šodien pie dakterītes cepām marinētus vistu spārniņus. patīkami, ka piknikā piedalījās arī rūdis, kurš pāris mēnešus nebija redzēts, jo dzīvojās pie kādas jaunas medicīnas studentes. kā pastāstīja dakterīte, rūdis savā nišā ir izcilnieks, jo par spīti cienījamajam vecumam, viņa sejas kauli saglabājušies izcili. rūdim dzīvē bijuši vairāki lieli pārbaudījumi.
  pirmkārt, dakterītes māte ķeksējot viņa galvaskausu ārā no veļas katla, kurā tas ielikts novārīties pa nakti, gribēja šo ņemt ar kokiem aiz acu dobumiem, tādējādi apdraudot trauslākos un labākos kauliņus un viņa tālāko profesionālo karjeru.
  otrkārt, lai labāk varētu iemācīties galvaskausa uzbūvi, dakterītes draugs zāģējis nost galvai vāciņu. galva nav zāģējusies diez ko raiti un toreizējais brūtgāns piezvanījis ātrajai palīdzībai, vaicājot, vai šiem tur ir pieejams kaulu zāģis. ātrās palīdzības dispečers prasījis: "kam jums vajag?", brūtgāns atbildējis: "galvaskausu pārzāģēt". pēc tam draudziņš izlēmis sarunu pārtraukt, jo sapratis, cik šī saruna interesanta varētu izklausīties milicijai. tādējādi, rūdis izbēdzis arī no aizturēšanas izolatora.
  treškārt, viņa dzīve pie dakterītes sākusies no kaulu kambara jeb šķūņa lielajos meža kapos, kur kaprači tirgojušies ar kaudzēs sakrautiem veciem galvaskausiem, un šamais visticamāk bijis vācu jaunēklis - karavīrs. šis gan arī vienīgais pārbaudījums, ko rūdis nav izturējis. viss tālākais bijis tikai uz labu.
  šobrīd rūdis dzīvo sekcijā aiz stikla un ik pa laikam dodas pasaulē, lai ļautos neilgai, kaislīgai kopdzīvei ar kādu medicīnas studenti. uz tā, kas palicis no deguna, uzliktas stilīgas astoņdesmito gadu saulesbrilles un viņa sejā jaušams tāds kā smaids.
• 2 piedūrāscepies, rausīt

• radošā darbnīca "jaunais plēsējs"
• 4/4/07 09:23 pm
• sensenos laikos manam mūzikas atskaņotājam philips (mazs cinītis, bet gāž kaimiņus gar zemi) bija pults, kura pilnvērtīgi darbojās un godam pildīja savu atbildīgo misiju. nesenākos laikos uz pults uzsēdās lācis vai ļaunprāšu uzliktais lāsts, un tā pārstāja darboties. traģiskie notikumi neietekmēja pults ikdienas vāļāšanos uz dīvāniem, plauktiem un meitenēm. šodien mobilā telefona kamerā iemūžinot minkas miegu, piefiksēju, ka pults infrasarkanais stariņš bildē spīž. tas man, pirmkārt, lika iedomāties par citplanētiešu klātbūtni mājoklī, otrkārt, par varbūtību, ka pultij iespiedusies un iesprūdusi kāda podziņa, treškārt, veda pie pārsteidzošas atziņas, ka mobzīša acs redz labāk par manu. tā kā visas no šīm domām manī radīja frustrāciju, es iespļāvu plaukstās un plēsu pulti vaļā. philips pults vēderā bija mikroshēma. saprast, protams, nevarēju neko. taču just for fun un lai lācīša uzšķēršana nebūtu tukšs numurs, ņēmu veco trauklupatu, kas mētājās turpat līdzās, un maigi izslaucīju visas šķirbiņas. kad saliku abas pusītes atkal kopā un klikt-klakt ar spēku un dievpalīgu aizspiedu ciet, pults atkal darbojās. jūtu sevī lielu spēku!
  
  dienas plēsēja zinātniskais atklājums un padoms - ja jums liekas, ka esat saplēsuši savas infrasarkanās actiņas, pārbaudīt to var nevis 'pasaules optikā', bet ar mobžu kamerām. darot To, piedomājiet par jumtu (c)
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• ceļš uz brīvību ved ap dīķi
• 4/1/07 12:05 pm
• pirms gadiem divdesmit mans radinieks, kurš tolaik bija dumpīgs un pēc brīvības alkstošs jaunietis, paziņoja savai māmulītei, ka kāps zapiņā un dosies apceļot pasauli, māmulīte nepaspēja ne trīs padomus iedot līdzi ķešā, kad čalis jau bija paņēmis speķi, maizi un labākās galošas un kopā ar draugu devās ceļā. lai izkļūtu no dzimtā ciema, puikām bija jāapbrauc ap dīķi, pirmais pagrieziens izdevās, otro pagriezienu arī puiši izņēma veiksmīgi, bet trešajā - ieplēsa dīķī kā vardulēni. tā kā puiši bija auguma uzbūvē tieviņi un kalsniņi, varēja izlīst pat pa vēdlodziņiem, taču ceļojums apkārt pasaulei (lasi - dīķim) bija beidzies un jau pēc pārdesmit minūtēm māmulīte viņus redzēja atgriežamies pa piebraucamo ceļu - gan bez mašīnas, speķa un maizes. šodien atcerējos šo gadījumu un vaicāju onkulim - nu, kā tas viņiem tā gadījās?! kāpēc ceļš apkārt pasaulei izrādījās tik īss? onkulis teica - stāvēju es tai vietā toreiz, skatījos un domāju, kas tur notika. stāvēju, domāju un tā arī neko neizdomāju!
  bet onkuļa zapiņu kopš tā laika ciemā sauc par amfībiju.
• 2 piedūrāscepies, rausīt

• 3/31/07 01:50 pm
• asiizei taisniiba - shortkatu po zhiznji nav
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 3/30/07 11:27 pm
• pavasarī čivina putni un kokos uzplaukst pirmie pumpuri
  
  ( jeb bičiņa uzdzen kokā visus sētas kaķus )
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 3/30/07 06:12 pm
• lasot Svalkas uzskatus par personisko neatkarību, atcerējos skaisto teicienu, ka ir tikai viens cilvēks pasaules vēsturē, kurš pats visu varēja un bija patiesi neatkarīgs, un šis cilvēks bija Minhauzens, kurš pats sevi izvilka aiz bizes no purva, visus pārējos izvelk banālie 3 - ticība, cerība un mīlestība.. un līdzcilvēki, kurus neesi izmetis mēslainē par godu savai neatkarībai un lepnumam.
  ir dzīvē tāds moments (izmantojot momentu sūtu sveicienu visiem pārējiem, kas lieto līmi Moments), kad jaunības maksimālisms un ideālisms izplēn, un nāk atklāsme, cik daudz patiesības ir klasiskajās banalitātēs:) sad, but true. no offense to Svalka - shine on you crazy diamond & see you when you're 40
• 7 piedūrāscepies, rausīt

• 3/15/07 09:24 pm
• ar bezgalību man saistās tetra paveids, ar ko nodarbojos mobilajā telefonā gaidot aiz vienām vai otrām durvīm, šo spēli sāku kaut kad janvārī un esmu sapelnījis astoņus miljonus punktu, kad durvis atveras, es spēli pārtraucu, un kad aizveras, atkal uzsāku, un esmu tā iemanījies krāmēt un manevrēt, ka spēle vairs nepārtrūkst, protams, pāris reizes esmu par mata tiesu izglābies no finiša, tomēr spēle turpinās jau vairākus mēnešus un kļūst šķietami garlaicīgi, tai pašā laikā neslikta laika nosišanas nodarbe, noteikti nāks kāds aptumsums un trīs nepareizas kustības, un mani miljoni būs pagalam, bet tā jau ir arī ar dzīvi, vai ne
• Current Music: Dominique A - Monochrome
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 3/11/07 07:55 pm
• visa urbanizētā vide balstās uz kaķiem, kas sargā miltu maisus
  
  ( diskusija par pēdējā laika notikumiem futbolā )
• 2 piedūrāscepies, rausīt